Ventspils brīvostas pārvalde īsos termiņos ir paredzējusi attīrīt ar naftas produktiem vēsturiski piesārņoto vietu apmēram kilometra attālumā no jūras. Šis sanācijas projekts ir pēdējo gadu viens no vērienīgākajiem vides attīrīšanas projektiem Latvijā un izmaksājis piecus miljonus eiro. Vairākos hektāros tiks izmantotas četras dažādas tehnoloģijas, lai izdotos peldošo naftas slāni izpumpēt no gruntsūdeņiem. 

Ventspils brīvostas teritorijā uzsākti nopietni grunts attīrīšanas darbi. Reiz šajās teritorijās atradās tanku poligons, un maģistrālie naftas produktu cauruļvadi. Konstatēts, ka zeme piesārņota 14 ha platībā un vismaz divos hektāros naftas piesārņojums sasniedz gruntsūdeņus ļoti koncentrēti:

Sanācijas darbu vadītājs Edgars Dimitrijevs stāsta: “Tas pa virsu ir naftas produkts, kas ir atsūknēts un apakšā nostājas ūdens, kurā arī ir redzami naftas produktu pilieniņi, kas tik viegli nenostājas. Ir ierīkotas četras atsūknēšanas sistēmas, kuru mērķis ir samazināt līdz minimumam vai likvidet šo naftas produktu peldošo slāni.”

Attīrāmās teritorijas īpašnieks ir Ventspils pilsētas pašvaldība, bet abi īpašumi nodoti valdījumā Ventspils brīvostas pārvaldei, kas tos iznomājusi diviem komersantiem. Noslēgtais darbu līgums paredz, ka pat pēc sanācijas darbu noslēguma, šajās teritorijās nedrīkstēs mainīties nomnieks, lai piesārņoto zemes gabalu attīrītu ar garantiju.

Sanācijas projekta vadītājs Māris Skudra skaidro: ”Mums ir jūra gana tuvu un šim piesārņojumam pēc migrācijas ceļa, pēc gruntsūdens līmeņa un pēc plūsmām ir skaidrs, ka virziens ir uz Baltijas jūru.”

Darbi uzsakušies marta beigās un te uzstādītas 30 atsūknēšanas akas un piesasitītas četras dažādas sistēmas, kā grunti attīrīt. Problēmas sagādā tieši peldošais naftas produktu slānis, bet darbu izpildes termiņš ir tikai viens gads.

”Šim objektam tā unikalitāte ir tāda, ka peldošais naftas produktu slānis ir izvietojies divu

hektāru platībā un mūsu izaicinājums ir sanācijas ātrums. Viena sezona. Sistēmas ir uzstādītas un sistēmas strādā ļoti labi. Jau pirmā mēneša laikā esam sanieguši 25% peldošā slāņa samazinājumu, bet, kā mēs zinām, parasti sakumā naftas produktus ir vieglāk atsūknēt, jo peldošais slānis akās ir liels. Jo akās peldošais slānis vairāk samazinās, jo grūtāk ir izsūknēt. Tās metodes mainās,” kanālam ReTV stāsta AS “VentEko” pārstāve Arta Bažovska.

Šis projekts paredz arī unikālu pieredzi uzstādot attīrošas barjeras sistēmu, kas ies paralēli Baltijas jūras krasta zonai vismazi 300 metru garumā. Piesaistītie speciālisti apgalvo, ka tas pilnībā novērsīs jūras akvatorijas piesārņojuma riskus. 

AS “VentEko”pārstāve skaidro: ”Jūras krastā notiek unikāla projekta daļa Baltijai - mēs veidojam filtrējošo barjeru gar krasta līniju, lai pasargātu Baltijas jūru no naftas produktu piesarņojuma nākotnē.”

Objekts, kas atrodas tikai dažu simtu metru attālumā no Baltijas jūras krasta pēc darbu pabeigšanas vēl tiks monitorēts vismaz piecus gadus.