Jau vairāk nekā piecpadsmit gadus Likteņdārzā viena aiz otras tiek ierakstītas mūsu valstij svarīgākās vēstures lappuses. Par Dziesmu svētku nozīmīgumu, un pirmo dziedāšanas svētku lomu Latvijas valsts izveidē Likteņdārzā tagad atgādinās 37 tonnas smags laukakmens. Pirms 150 gadiem dziedātāji no Vidzemes un Kurzemes devās uz Rīgu, lai vienotos pirmajos dziedāšanas svētkos. Šoreiz Vidzemes un Rīgas apriņķa kolektīvi pulcējās likteņdārzā, lai kopīgi ieskandētu Dziesmu svētku cildinājuma akmeni Likteņdārzā.

Trīsdesmit septiņas tonnas smagais akmens turpmāk ne tikai dos spēku visiem kam tas nepieciešams, bet arī simboliski atgādinās, ka pirmie dziedāšanas svētki lielā mērā uzskatāmi arī par mūsu valsts izveides sākumu. Milzīgo akmeni Likteņdārzam dāvājis kāds uzņēmējs, un ilgāku laiku tas vienkārši gulējis Draugu alejas galā, bet tagad tas atgādinās par Dziesmu svētku nozīmīgumu augstākajā Likteņdārza vietā.

Kā ReTV stāsta arhitekts Andris Kronbergs: “Man bija tā sajūta, ka viņš nevar stāvēt tādā nejaušā vietā. Šādam akmenim, kas saistīts ar dziedāšanu, un mums ir tik daudz dziesmu par to, ka es dziedu kalna galiņā. Mums iekšā kaut kur ir tā sajūta, ka dziedāšana kalna galā ir vislabākā.”

Dziesmu svētku cildinājuma akmens atklāšana bija viens no nozīmīgākajiem šā gada pasākumiem Likteņdārzā un vienlaikus kā uvertīra XXVII dziesmu svētkiem, kas notiks šovasar.