Šogad Latvijas sporta organizācijas saņems teju divus miljonus eiro pēc jauniem kritērijiem. Finansējumu iegūs nepilns simts sporta organizāciju, bet iecerēts vēl papildu atbalstu sniegt 15 labākajām federācijām nākamajā gadā.
Gadiem Latvijas sporta finansējums no valsts ir gandrīz kā melnais zirdziņš - daudz nezināmo, kur un kā aiziet nauda, kurš saņem naudu un kāpēc. Līdz šim brīdim valstij nebija konkrētu prioritāšu. “Pašai valstij ir jāsaprot, kas ir prioritāte. Kad pati valsts sapratīs, kas ir prioritāte, tas ir augstu sasniegumu sports, vai tas ir bērnu jaunatnes sports, vai tautas sports, tad arī vairāk varēs izdarīt,” saka Andris Auziņš, sporta žurnālists.
Kopumā Latvijā ir teju simts dažādas sporta organizācijas - federācijas un asociācijas, kas saņem arī naudu no valsts. Lai gan valstī šādu sporta organizāciju ir ļoti daudz, šobrīd netiek plānots mazināt to skaitu, kas nozīmē - valsts finansējumu turpinās sadrumstalot 94 sporta federācijām un asociācijām. No šī gada būšot jaunieviesums - valsts naudu dalīs pēc jauniem Latvijas Sporta federācijas padomes (LSFP) kritērijiem. Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis: “Kritērijus dalām trīs grupās. Pirmā dalībnieku skaits, sportistu skaits. Otrā grupa - federācijas rīkoto pasākumu skaits gadā, Trešā - sasniegumi, ko federācijas sportisti sasnieguši pasaules mēroga sacensībās.”
LSFP rīcībā būs 1.8 miljoni eiro valsts naudas, kur lielākā daļa - 1.67 miljoni ir no budžeta, bet 130 tūkstoši no valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem.
Vēl bez šīs naudas, kas būs padomes rīcībā, tiks meklēts papildus valsts finansējums, ko piešķirt labākajām sporta organizācijām pēc sporta federācijas padomes kritērijiem. Šobrīd vēl nav gūts valdības atbalsts tieši cik daudzas naudas šim mērķiem paredzēt, līdz ar to nevar pateikt, cik sporta organizācijas iegūs vēl papildu līdzekļus. Padomes iecere ir noteikt 15 prioritāros sporta veidus, kas saņems arī lielāku atbalstu naudas līdzekļos.
Šobrīd labākos rezultātus pēc kritērijiem sasniegušas volejbola, vieglatlētikas, basketbola, futbola un hokeja federācijas. Šīs un vēl nākamās desmit federācijas no nākamā gada būs prioritāro sporta veidu pārstāvji.
Valsts finansējumu sporta federācijām sadala sešas dažādas organizācijas katra pēc saviem kritērijiem. Pērn Valsts kontrole izcēla nepilnības piešķirto līdzekļu izlietojumā. Izglītības un zinātnes ministrija aicinājusi līdz nākamajam gadam sakārtot sistēmu, liekot izveidot vienotu organizāciju, kas rūpēsies par naudu un administratīvo pārvaldīšanu. Ja nē - valsts pārņemšot pilnībā šos uzdevumus. Kopā sporta nozarei no valsts budžeta šogad paredzēti 50.5 miljoni eiro - sporta bāžu uzturēšanai, sporta pasākumiem, izglītības programmām. Šajā summā ir arī federācijām paredzētie divi miljoni eiro.
