Šo pēcpusdien Ekonomikas ministrijā sasaukta Valsts enerģētiskās krīzes centra sēde, lai lemtu, kā reaģēt uz pašvaldību bažām ceļot siltumapgādes tarifus. Lai gan skaļākie palīgā saucieni skan no Daugavpils, tarifs kopš janvāra pamatīgi cēlies arī citur. Iemesli ir dažādi, bet lielākās bažas visur vienas - kā rēķinus apmaksās trūcīgie.
Zilupes siltumapgādes uzņēmuma lielākais klients ir blakus katlumājai esošā skola. Tās apkures rēķinus apmaksā pašvaldība, šomēnes paaugstinātais siltumtarifs ietekmēs 14 daudzdzīvokļu māju īpašniekus. Lai gan šeit siltumu rada, kurinot malku, tarifu nācies paaugstināt par apmēram 60%. Zīmīgi, ka Zilupē apkures tarifs bija saglabājies nemainīgs jau 20 gadus. “Patiesībā daudz faktoru dēļ. Mums vajag samaksāt par pelniem, ko tagad jāutilizē. Agrāk mēs tos varējām nodot, tagad to vairs nevaram darīt. Brauca pie mums firma ņemt CO2 paraugus, par to jāmaksā. Katlu māja lieto pilsētas ūdeni, ir tādi kā zudumi,” saka Aleksejs Margevičs, “Zilupes LTD” valdes loceklis.
Līdzīgi nevis kurināmā, bet kurināšanas izmaksu dēļ siltumtarifs pieaudzis arī Rēzeknē. Pašvaldības siltumapgādes kapitālsabiedrībā ReTV uzsver, ka tas līdz šim bija viens no zemākajiem Latvijā. Kopš 1. janvāra rēzekniešiem par apkuri būs jāmaksā 47,42 eiro par megavatstundu, kas ir gandrīz par 60% vairāk nekā līdz šim. “Situācijā mums vislielākās bažas ir par nežēlīgi palielināto emisijas kvotu iegādes cenu. Šis ir viennozīmīgi mūsu sāpīgākais jautājums,” pauž Sandra Rode, “Rēzeknes siltumtīklu” pārstāve.
Līdz šim tarifu Rēzeknē izdevies saglabāt salīdzinoši mazu, jo pandēmijas pirmajā vasarā noslēgts izdevīgs ilgtermiņa līgums par dabasgāzes piegādi. Aprīlī gan tas beigsies. Tikmēr Zilupē atzīst - tarifu 20 gadus izdevies nemainīt, jo tāds bijis bijušā Zilupes novada domes lēmums. “Ir tāds moderns jēdziens - “politiskais lēmums”. Domāju visi zināja, kā tas notika. Dome dotēja iedzīvotāju dēļ,” saka Aleksejs Margevičs.
Jaunā Ludzas novada dome, kurā priekšsēdētāja vietnieks gan ir tas pats ilggadējais Zilupes vadītājs Oļegs Agafonovs, pieņēmusi lēmumu siltumtarifu palielināt līdz 39,94 eiro par megavatstundu, kas vienalga būs zemākais šajā mazapdzīvotajā Austumlatvijas pašvaldībā. Tomēr kāpums ir un tas skars iedzīvotājus. “Tas ir briesmīgi, nezinu, kā norēķināšos. Paliks kaut kas pāri maize, vai nē, nezinu. Vajadzēja vismaz pakāpeniski paaugstinās. Tagad - kā sitiens pa galvu,” pauž Vilhelmīna, zilupiete.
“Es neizmantoju centrālo apkuri. Norūdos. Elektrības cenas taču arī pieaugušas. Vēl gan nezinu, par cik, rēķins vēl nav atnācis,” saka Viktors, zilupietis.
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) ReTV akcentē, - lai no Rīgas attālākajās pašvaldībās tarifs pat ar visu paaugstinājumu nereti ir zemāks nekā Pierīgā, to iedzīvotāju iztikas līmenis ir ievērojami zemāks. “Nav neviena siltumapgādes uzņēmuma, kas varētu nodotēt iedzīvotājiem visu apkures sezonu. Tādu Latvijā diemžēl nav. Līdz ar to mums jārēķinās, ka politisks lēmums ir bumba ar laiku degli,” saka Aino Salmiņš, LPS padomnieks.
Daugavpilī bumbas sprādziens varētu notikt februārī - regulatoram iesniegts siltumtarifa piedāvājums 153,52 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa, kas ir pieaugums par 169,5%. “Iemesls ir gaužām vienkāršs - tā ir gāzes iegāde attiecīgajam periodam. Tas ir īstermiņa līgums. Mēs turpinām darbu pie ilgāka laika līgumiem, plānojam veikt cenu aptauju,” stāsta Artis Birkmanis, “Daugavpils siltumtīklu” valdes loceklis.
Par kādu summu un ar ko, “Daugavpils siltumtīkli” neatklāj, bet gaida, kāda valdības atbilde Daugavpils domes lūgumam izsniegt aizdevumu.
