Sabiedriskie vides inspektori ir brīvprātīgie, kas bez atlīdzības paši vai sadarbībā ar Valsts vides dienesta (VVD) inspektoriem un pašvaldības darbiniekiem regulāri kontrolē zvejas un makšķerēšanas noteikumu ievērošanu. Nupat visā Latvijā apliecības par iespēju veikt šāda veida darbību saņēma 20 cilvēki. Valsts vides dienests uzsver, ka tieši kontroles palielināšana un sabiedrības informēšana par to ir būtiskākie iemesli, kas veicina maluzvejniecības mazināšanos.
Kamēr kārtējā reidā pa Daugavas upi devies Valsts vides dienests, tikmēr tās krastā Naujenē ar zvejas kontroles galvenajiem uzdevumiem, aprīkojumu un veicamo darbu iepazīstas jaunie un jau esošie sabiedriskie vides inspektori. Latvijā šovasar apliecības saņēma 20 cilvēki, kam ir sava veida misijas apziņa un vēlme brīvprātīgi palīdzēt. “Ja mēs gribam kaut ko saglabāt mūsu bērniem, vajag arī kaut kādu kontroli par to! Jo vairāk, jo labāk, jo ezeru pie mums ir ļoti daudz. Lai visu izkontrolēt, tas ir diezgan sarežģīti,” pauž Valdis Zukulis, sabiedriskais vides inspektors no Daugavpils novada.
“Sargāt ūdeņus, sargāt zivis, lai tās tiktu ķertas atļautiem veidiem, likumīgi. Tā pati iniciatīva, kad cilvēks grib brīvprātīgi kaut ko darīt, tas ir ļoti apsveicami un tur ir daudz lielāka atdeve,” saka Ilmārs Luksts, sabiedriskais vides inspektors no Jēkabpils novada.
Brīvprātīgajiem palīgiem jāpārzina noteikumus, jāmāk noformēt ziņojumu par makšķerēšanas, vēžošanas, zemūdens medību vai zvejas noteikumu pārkāpumiem. “Sabiedriskie vides inspektori ir nozīmīgs atspaids mūsu darbā, viņi var gan patstāvīgi atklāt zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumus, gan arī piedalās kopējās mūsu pārbaudēs un reidos, ir atklāti kopā ar sabiedriskajiem vides inspektoriem vairāki desmiti zvejas noteikumu pārkāpumu,” stāsta Ivars Ružāns, VVD Latgales reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs.
Pastiprināta kontrole kopā ar sabiedriskajiem vides inspektoriem un citām atbildīgajām institūcijām, lielāka pašu zvejnieku atsaucība, gan arī sabiedrības materiālā stāvokļa uzlabošanās, ir tie apstākļi, kas, Valsts vides dienestaprāt, pēdējos gados veicinājuši pārkāpumu skaita mazināšanos. Piemēram, pērn Valsts vides dienests visā Latvijā izņēma ap 2000 nelegālu zvejas un makšķerēšanas rīku, šogad pagaidām – krietni mazāk. “Ja agrāk reida laikā nebija tādu reidu, ka nebūtu tur kaut kādu tīklu, murdu izvilktu, tad uz doto brīdi bieži vien ir tā, ka izbrauc reidā, apbrauc un neko arī neatrodi. Sodi, jā, ir lielāki palikuši, lai gan arī, pēc manām domām, tie var būt vēl liekāki,” saka Valdis Zukulis.
“Protams, mēs mēģinām ne tikai sodīt, bet arī skaidrot, kāpēc tā nevajadzētu darīt vai kāpēc vajadzētu savādāk darīt, arī līdzcilvēki iesaistās un palīdz mums. Rezultāts ir kopēja darba rezultāts,” pauž Ilmārs Luksts.
“Ne tikai svarīga ir šī pārkāpuma atklāšana, bet arī šo te inspektoru klātbūtne pie ūdens. Sarunas ar cilvēkiem, acīmredzot tas virziens, kurš var samazināt gan pārkāpumu skaitu pie ūdeņiem, gan arī kopumā padarīt mūsu vidi tīrāku un bagātāku,” saka Ivars Ružāns, VVD Latgales reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs.
No pavisam 74 sabiedriskajiem vides inspektoriem šobrīd Latgalē strādā desmit. Tā kā reģionos ir ūdeņiem bagātākais, Valsts vides dienests cer, ka turpmāk interese par brīvprātīgu dalību zvejas kontrolē šaipus kļūs lielāka. Reizi sešos mēnešos notiek inspektoru atestācija un nākamā plānota jau šī gada septembrī.
