Meistaru, kuri prot atjaunot vēsturiskās guļbūves, esot palicis pavisam maz, bet seno ēku esot ļoti daudz. Lai no Latvijas ainavas neizzustu tradicionālās koka ēkas, Bulduru tehnikumā pirmo reizi izveidoti praktisko apmācību kursi to atjaunošanai.

Bulduru tehnikuma koka darbnīcās pieredzējušu meistaru vadībā rosās 11 vīri, kuri nolēmuši apgūt vismaz pamatzināšanas tradicionālo koka ēku restaurācijā. “Esmu šeit tāpēc, ka man kopš bērnības ir paticis strādāt ar koku. Uzzināju par šādu kursu pieejamību un ne mirkli nešaubījos, ka šī ir īstā vieta, kur man jānāk, jāiemācās to, ko vēl nemāku, un jāsaprot, ko es varbūt dzīvē varētu darīt uz priekšu,” saka kursu dalībnieks Dzintars Kauliņš.

Četru nedēļu kursos nākas iepazīt koku, instrumentus, iegūt pamatzināšanas teorijā. Pašiem nācies nojaukt arī guļbūvi, kas tagad uzslieta vienā no koka darbnīcas telpām. Pirmais iespaids par seno ēku neesot bijis iepriecinošs. Latvijas Amatniecības kameras namdaru amata meistars Kārlis Krolls: “Laika zobs bija darījis savu, guļbūve bija sašķiebusies. Varētu pat teikt – zemē ieaugusi. Pamati kaut kur bija mēģināti lāpīt, bet tas bija neproduktīvi un bez vēlamā rezultāta.”

Pieredzējušais meistars parāda arī kādu būtisku kļūdu, ko kāds pieļāvis, vēlēdamies aiztaisīt spraugu. Tā aizcementēta, tādējādi koksnē palielinoties mitrums, un tas ātrāk sāk bojāties. Savukārt cits stūris bijis aizmūrēts ar ķieģeļiem. Kā ReTV norāda meistars, to nākšoties aizpildīt ar stāvbūves elementiem. Lai senā guļbūve atkal kļūtu par pirti un to varētu nodot atpakaļ īpašniekam, darāmā vēl ir daudz Krolls: “Tagad tā ir uz jaunā pamatvainaga izlīmeņota. Būtiskākais tagad ir aizstāt satrupējušās vietas ar amatnieku valodā sauktajām protēzēm, respektīvi, ar jaunu materiālu.”

Apmācību guļbūvju restaurēšanā Bulduru tehnikums uzsācis pirmoreiz, jo pieredzējušo meistaru ar katru gadu paliekot aizvien mazāk, bet iespēju apgūt šādas prasmes esot ļoti maz. Ideja par šādu kursu nepieciešamību esot radusies Tālim Salam, Latvijas Amatniecības kameras meistarsam. “Lai kļūtu par ļoti labu profesionāli, ir jānostrādā 16 000 stundas. Skolas mums būtībā ir palikušas divas, kas gatavo namdarus, un šī profesija draud izzust. Faktiski tā jau ir uz pazušanas robežas, bet visa mūsu vēsturiskā apbūve Latvijas teritorijā ir glābjama. Šis ir pēdējais moments, kad mēģināt tās zināšanas atdot, vismaz nepazaudēt.”

Šobrīd kursantiem ir divu nedēļu pārtraukums, jo visiem ir arī pamatdarbs. Pēc tam darbs pie senās pirts atjaunošanas turpināsies. Visi saprot, ka ar šīm zināšanām vien īsti nepietiks, lai droši ķertos pie savas mājas. Tomēr tas ir sākums, kas vismaz, cerams, mainīs attieksmi pret senajām būvēm.