Ikgadējā kopsapulce Rūjienas amatnieku biedrībai “Rūzele” sākās ar svinīgu mirkli, atklājot pie tautskolas durvīm Eiropas kulinārā mantojuma zīmi. Iekļūt šajā kulinārā mantojuma tīklā rosinājusi Latgales pieredze, kur vietējie uzņēmēji jau pirms 20 gadiem izveidoja pirmo Eiropas kulinārā mantojuma tīkla reģionu Latvijā.

“Mums taču arī ir ļoti daudz vietējo ēdienu, arī ar šiem vietvārdiem, ciemojoties Latgalē, secinājām, ka mums ir viss tas pats, tikai neesam cēluši saulītē caur kulināro mantojumu. Es domāju, ka šī mantojuma zīme iedos mums lielāku atpazīstamību un piesaistīs vairāk tūristu. Galvenais pienesums ir tas, ka varēsim arī šos vietējos mājražotājus iesaistīt,” stāsta amatnieku biedrības “Rūzele” valdes locekle Gita Zariņa.

Un kā jau reizē, kad galvenais notikums ir saistīts ar kulināro mantojumu, top arī daži no Rūjienas ēdieniem. “Mēs gatavosim zirņu pikas, un zirņu pikas arī ir viens no ēdieniem, kas ir mūsu Rūjienas ēdienu stāstu grāmatiņā.”

Top arī slavenie Rūjienas salāti, tos gatavo biedrības “Rūzele” valdes priekšsēdētāja Guna Ķibere. “Rūjienas salāti ir izdzīvojuši laiku laikos, apmēram pirms 50 gadiem ir radīti šeit pat Rūjienā, tos pat var atrast Rīgas kafejnīcās, ir arī nopērkami veikalos, tie ir vispopulārākie. Bet ir ēdieni, kas ir saglabājušies arhīvos, tie ir gatavoti pirms 10, 20, 30 gadiem. Par tiem kaut kā mazliet ir aizmirsts, tad nu mēs amatnieku biedrībā gribam atdzīvināt, lai tie tiktu gatavoti gan svētkos, gan ikdienā. Mums varbūt īpaši ir ēdieni ar vietvārdiem, to tiešām ir apstiprinājis arī valsts arhīvs, ka tieši Valmieras novadā ir visvairāk recepšu ar vietvārdiem. Tas arī piesaista apmeklētājus, jo, ja ēdiens ir nosaukts vietvārdā, tad ir skaidrs, no kuras vietas šis ēdiens nāk, piemēram, Rūjienas romšteks, Rūjas veltnītis, Rūjienas salāti, Rūjas salāti, arī Rūjienas saldējums, ir pilnīgi skaidrs, ka nāk no šīs vietas.”

Šobrīd apzinātas ir 22 receptes. Ir iecere veidot šo ēdienu degustācijas gan tautskolā, gan sadarbojoties ar vietējo kafejnīcu, kā arī mājražotājiem, jo iekļaušanās Eiropas kulinārā mantojuma tīklā nozīmē, ka 75 procentiem produktu ir jābūt vietējai produkcijai. “Nolemsim, kuri būs šie ēdieni, kurus mēs varēsim šajā programmā pasniegt, iesaistīsim arī vietējo kapelu, piesaistīsim kafejnīcu “Trīs draugi”, ja būs nepieciešams siltos ēdienus pasniegt un gaidīsim ciemos,” par iecerēto Rūjienas ēdienu degustāciju stāsta Gita Zariņa.

Ir iecere nepalikt tikai Rūjienas vai Valmieras novada robežās, bet, kā stāsta Guna Ķibere, mudināt iesaistīties arī citus vidzemniekus, arī pat tuvāko Igaunijas apkārtni, lai ceļotājiem būtu plašākas iespējas baudīt vietējos ēdienus. “Ēdiens ir tas, kas cilvēkos rada tādas pozitīvas emocijas. Ja ēdiens ir pagatavots garšīgs, tad sarunās ap galdu raisās tādas pozitīvas runas un domas. Šajā laikā, kad apkārt valda karš un cilvēkiem ir depresija, tad šis ir viens no tiem, kas cilvēkam palīdz gūt šo pozitīvo enerģiju un pozitīvās domas.”

Biedrības “Rūzele” dalībnieces sola, ka nogaršot Rūjienas ēdienus varēs jau šajā tūrisma sezonā, un sola arī, ka labprāt dalīsies arī ar receptēm.