Atteikšanās no samazinātās PVN likmes var veicināt ēnu ekonomiku nozarē

Pēc piecu gadu perioda, kurā augļiem, ogām un dārzeņiem bija samazināta PVN likme – vien 5% –, plānots atkal atgriezties pie 21% likmes. Jau ziņots, ka ar to nav mierā nozares pārstāvji, sakot, ka tas atkal veicinās ēnu ekonomiku. 

Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems norāda, kad pievienotās vērtības nodokļa likme augļiem un dārzeņiem Latvijā bija 21%, tā saucamā “pelēkā” jeb ēnu ekonomika bijusi nekontrolējama. Kopš 2018. gada, kad likme samazināta uz 5%, nozare būtiski attīstījusies. Tam piekrīt arī biedrībā “Zemnieku saeima”. Biedrības “Zemnieku saeima” eksperte Edīte Strazdiņa: “Mēs arī gan kā dārzeņu audzētāji, gan arī tirgotāji esam gājuši cauri aprēķiniem. Esam skatījušies, pie kāda procenta atmaksājas veidot kaut kādas shēmas ar samazināto PVN. Tas nav izdevīgi. Daudz vienkāršāk ir 5% nomaksāt kā PVN. Pat pie 7% vēl nav izdevīgi, bet tajā brīdī, kad tā jau ir 9%, 10% un augstāka likme, tad jau principā šīs shēmas ir izdevīgi veidot, ko it īpaši uz augļiem un dārzeņiem var vienkārši izdarīt.”

Latvijas augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems: “Tie cilvēki jau nekur nav pazuduši, kas pirms pieciem līdz sešiem gadiem strādāja “pelēkajā sektorā”. Nedaudz komiski, bet esam dzirdējuši no viena otra tādu tekstu: “Kaut nu ātrāk tas 1. janvāris pienāktu, vismaz mēs varētu sākt dzīvot!” Tad skaidrs, ka viņi jau sāk berzēt rokas, un tas viss notiks, mēs sagaidām, ka būs atpakaļ ievesta produkcija no Polijas, atkal būs shēmas.”

Šonedēļ asociācija paudusi, ka atteikšanās no samazinātās PVN likmes būtu “spļāviens sejā” vietējiem zemniekiem, produkcijas patērētājiem un tirgotājiem, kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem. Un pārsteigumu raisījis ne vien jaunā zemkopības ministra Armanda Krauzes paustais atbalsts atgriezties pie 21% PVN likmes, lai gan iepriekš esot opozīcijā, solījis cīnīties par nozari, bet kritiku neiztur arī arguments, ka šī samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme ir veicinājusi importu. Jaunzems: “Tas ir likumsakarīgi, ka pieaug gan imports, gan eksports. Ne tikai imports, arī eksports ir pieaudzis. Pietam – saražotās produkcijas vērtība ir 46% šajā samazinātās PVN likmes periodā.”

Uzrunājot Zemkopības ministriju, ReTV saņēma rakstisku ministra Armanda Krauzes komentāru.  “Savulaik risinājums par samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tika ieviests uz terminētu laiku – līdz 2023. gada 31. decembrim. Vasarā gatavojot 2024. gada valsts budžetu projektu, Zemkopības ministrija iesniedza priekšlikumu turpināt 5% PVN piemērošanu vietējiem augļiem un dārzeņiem kā pastāvīgu normu. Iepriekšējam zemkopības ministram nebija izdevies pārliecināt valdības pārstāvjus. Acīmredzot arī Finanšu ministriju par šī risinājuma dzīvotspēju, pozitīvo ieguvumu gan augļkopības un dārzeņkopības nozarēm, gan patērētājiem. Būtiski nodokļu politikas grozījumi tiek pārskatīti reizi četros gados. Zaļo un zemnieku savienība un zemkopības ministrs rosinās diskusiju par PVN samazinājumu pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem.”

Asociācijā vēl piebilst, ka, palielinot pievienotās vērtības nodoklim zaudētāja būs valsts, jo 16%, ko pieliks pie šobrīd esošā PVN, nenosegšot problēmas, kas sagaidāmas nozarē.

Biedrības “Zemnieku saeima” pārstāve vēl bilst, ka cīņā par PVN lauksaimnieki un tirgotāji ir gatavi arī protesta akcijām.


#SIF_MAF2023