Lauksaimniekus Vidzemē pamatīgi saniknojusi valsts amatpersonu gausā rīcība, lai apturētu graudu importu, kā arī tranzītu no agresorvalsts. Krievijā augušo graudaugu ieplūšana Latvijā tiešā veidā ietekmējot vietējo zemnieku konkurētspēju un pat izdzīvošanu. Zemnieki pieprasa rīkoties nekavējoties. 

Lauksaimnieku kooperatīva VAKS biedri šodien sprieda vai vietējo zemnieku traktoru rūkoņa Rīgas ielās liktu politiķiem saprast, cik būtiski ir nekavējoties rīkoties, lai pārtrauktu agresorvalsts kara mašīnas finansēšanu, Latvijā importējot graudus no Krievijas. Lauksaimnieki nav mierā ar valdībā pašlaik pieņemto nostāju, ka Krievijas lauksaimniecības produktu imports ir risināms vienīgi Eiropas Savienības līmenī. KS “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: “Mūsu valsts pozīcijai, kas tiek gatavotas, nav jābūt tik maigām. Tās ir tik izsmalcinātas, ka tur pat nav, uz ko paskatīties. Mums ir stingri jānostājas. Graudu imports no Krievijas - nulle. Šis tranzīts ir jāpārtrauc, jo tas baro Krievijas kara mašīnu.”

Lauksaimniece no Limbažu novada Kristīne Lindenberga ReTV uzsver, ka vietējie zemnieki jau tā piedzīvoja pamatīgu neražas gadu, Krievijas lēto graudu dēļ cena par Latvijā audzēto produkciju aizvien turpina kristies. Lindenberga vēl min, ka saimniekošanas prasības pie mums nosaka Eiropas Savienības regulas. Tās krasi atšķiras no agresorvalstī ierastajām. “Mēs uz sava hektāra zemes varam saražot arvien mazāk, jo ir daudz zaļināšanas prasības tieši ar aizsargjoslām, ar pļavām, ar augu sekām, ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, lai varam saņemt vismaz kaut kādus platību maksājumus, kādi ir Eiropas Savienībā, kurus mēs šogad vēl joprojām neesam saņēmuši. Izskatās, ka vēl vismaz divus, trīs mēnešus administrēs.”

Līdz ar to asinīm slacīto Krievijas graudu imports Latvijā pamatīgi grauj vienu no mūsu tautsaimniecības pamatnozarēm, kurā, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, nodarbināti teju 200 tūkstoši iedzīvotāju. Jansons: “Mums ir ilgtspēja, tie graudi ir jāaudzina pēc iespējas zaļāk, es tam arī piekrītu. Mazāk jālieto kaitīgās vielas, līdz ar to tiem vajadzētu būt labākiem, bet tie ir dārgāki. Bet mēs ar abām rokām labprāt importējām Krievijas ne tuvu tos zaļos graudus, plus vēl tās ir finanses šai kara mašīnai.”

Zemkopības ministrijā ReTV rakstiski norādīja, ka pirmdien, 11. decembrī, zemkopības ministrs Armands Krauze Briselē, Eiropas Savienības Lauksaimniecības ministru padomē, atkārtoti aicinās dalībvalstis sākt diskusiju par Krievijas graudu importa aizliegumu. Tiesa gan – šajā gadījumā ministrija nerunā par tranzīta ierobežošanu, kas, lauksaimniekuprāt, arī ir jāaptur. Jansons: “Joprojām mūsu reģionā ir ļoti daudz graudu, kurus nemaz nevar pārdot, jo nišu ieņem krievu graudi. Šeit ir atbilde uz to, kas ir bads pasaulē. Graudi ir, acīmredzot šie lielie mērķi spēlē lielāku nozīmi.”

Kopumā šī gada pirmos deviņos mēnešos Latvijā importēti graudi 60 miljonu eiro vērtībā, visvairāk ievesta kukurūza. Zemkopības ministrijas rīcībā nav informācijas, kāds apjoms no ievestajiem graudaugu produktiem ir palicis Latvijā, bet cik daudz ir transportēts tālāk uz citām Eiropas Savienības valstīm. Jāpiemin, ka Latvija, Itālija un Grieķija ir lielākās Krievijas graudu importētājas Eiropas Savienībā. 

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".