Valodas barjera, sociālā izolētība, atbilstošu darba vakanču trūkums, emocionālā spriedze – tās ir tikai dažas problēmas, kuru dēļ ukraiņu bēgles nevar iekļauties Latvijas darba tirgū. Lai izprastu, kādi ir galvenie nodarbinātības kavēkļi ukraiņu sievietēm un lai izstrādātu veidus, kā palīdzēt sievietēm imigrantēm atrast darbu, Zemgales plānošanas reģions kopā ar sadarbības partneriem īsteno projektu “Centrālbaltijas mentora atbalsts imigrantēm sievietēm nodarbinātības veicināšanai”. Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītāja asistente Elīna Brese: “Mēs braucam pa Zemgales Plānošanas reģionā esošajām pašvaldībām un veicam diskusijas ar sievietēm – bēglēm. Mūs pamatā interesē tieši ukraiņu sievietes. Mēs ar dažādām metodēm mēģinām noskaidrot, kādi ir šobrīd tie šķēršļi, ar ko viņas saskaras, tālāk mēs plānojam veicināt šo šķēršļu samazināšanos un to, kā tos pārvarēt.”
Jēkabpilī aicinājumam uz diskusiju atsaucās četras sievietes. Gan Jēkabpils novadā, gan citviet Zemgalē problēmas, kuru dēļ bēglēm ir grūtības iekļauties darba tirgū, ir līdzīgas. Uzklausot ukrainietes, projekta speciālisti saskata nepieciešamību nodrošināt bēglēm daudz lielāku sociāli emocionālo atbalstu.
Brese:“Tām sievietēm, kas vēl pavisam nesen ir bēgušas no kara situācijām, ir ļoti smagi. Pamatā problēmas ir tādas pašas, ar kādām saskaras Latvijas iedzīvotāji. Sludinājumu trūkums, darba trūkums, kvalifikāciju trūkums, digitālo spēju trūkums. Ļoti daudz parādās arī sociālā izolētība – vienkārši nevēlas iet sabiedrībā un meklēt darbu pašas. Vēl parādās attieksme no sociālajiem darbiniekiem – ja sākumā tā bija vairāk atbalstoša, tad šobrīd vairs nav tik atbalstoša. Lielai daļai sieviešu, ar ko mums ir sanācis tikties, ir ļoti liela vēlme strādāt, bet šobrīd tiek piedāvāti mazkvalificēti darbi, un tas neatbilst viņu vēlmēm, bet tajā pašā laikā ir jāstrādā, lai spētu izdzīvot Latvijā.”
Daudzi ukraiņi, kas Latvijā raduši patvērumu no kara, savā dzimtenē strādājuši augsti kvalificētus darbus vai bijuši uzņēmēji. Valodas barjeras un citu apstākļu dēļ Latvijā viņiem nav iespējas strādāt tādos pašos amatos. Lai atrastu darbu, ļoti svarīgi ir kontakti, kā arī iekļaušanās sociālajā dzīvē. Šajā jomā lielu darbu veic nevalstiskās organizācijas, piemēram, Vidusdaugavas NVO centrs Jēkabpilī īsteno projektus, lai palīdzētu ukraiņu bēgļiem iejusties sabiedrībā, iegūt jaunus draugus un paziņas, iepazīt Latviju un latviešu tradīcijas, kā arī kopā svinēt svētkus. Projekts, ko īsteno Zemgales Plānošanas reģions kopā ar sadarbības partneriem Latvijā, Somijā, Zviedrijā un Igaunijā, paredz izveidot un ieviest modeli imigrantu sieviešu nodarbinātības palielināšanai un šajā procesā iesaistīt arī nevalstiskās organizācijas. Projektu atbalsta Eiropas Savienība.
