Zeltiņu kapliča kritiskā stāvoklī. Izvadīšana notiek ārā

Alūksnes novada Zeltiņos esošā kapliča jau vairākus gadus ir slēgta. Kapliča ir no koka un uzbuvēta tālajā 1868. gadā. Gadiem ejot, laika zobs izdarījis savu. Nu kapliča ir kritiskā stāvoklī. Līdz ar to Zeltiņu kapos izvadīšana norit ārā. Kapliča ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis, to nevar nojaukt, taču, lai to atjaunotu, trūkst finansējuma.

Pirms vairāk nekā 155 gadiem celtā Zeltiņu kapliča slēgta ir četrus gadus. 2019. gadā draudzes mācītājs to nolēma slēgt, jo atrasties tajā jau bija kļuvis bīstami. Kopš tā laika spīd saule vai līst lietus, vai krīt sniegs, izvadīšanas notiek zem klajas debess.  

Zeltiņu evanģēliski luteriskās draudzes vadītāja Ārija Rone pauž, ka sākotnēji kapliču bija plānots nojaukt, tad būvēt jaunu, taču, tā kā tā ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis, to darīt nebija iespējams. Tam sekoja citi risinājumi. “Ir izstrādāts būvprojekts kapličas restaurācijai. Ir sagādāti jau arī kokmateriāli saskaņā ar izstrādāto projektu. Tos ziedoja iedzīvotāji.” 

Pirms tam virsvaldes lēmums bija arī kapliču pārvietot uz Ķekavas kapiem, bet šī ideja nerealizējās. Tā nu atlika vien pašiem uzņemties rūpi ar vēsturisko ēku tikt galā. Ir arī sabiedrības atbalsts, ziedojot kādus līdzekļus, taču ar to vien nepietiek. “Esam uzmeklējuši arī būvnieku, kas varētu veikt šos darbus, atliek tikai iegūt finansējumu. Esam arī atvēruši ziedojumu kontu, iedzīvotāji arī ziedo.” 

Ēkas jumts ir iegāzies, siena uz kapu pusi ir teju pilnībā sapuvusi. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes padomes pārstāve Elita Laiva norāda, ja trūks līdzekļu, kapliča sabruks. “Bija sarakste starp Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu, starp kultūras pieminekļiem, Alūksnes novada pašvaldību, Zeltiņu pagasta pārvaldi. Un daudzu gadu garumā, kā saka, vieni vilka garumā, otri vilka garumā, mēs lūdzām, prasījām, ka situācija būs bēdīga. Atsaucības nebija principā ne no vienas puses. Ļoti daudzu pagastu iedzīvotāji tiek guldīti šajos kapos. Un šobrīd lielākā sāpe ir tā, ka nav iespējas tiešām cieņpilni, iedzīvotājiem, kuriem varbūt nav savas sētas, savas mājas, atvadīties no aizgājējiem, jo šī kapliča ir slēgta.”

Rone: “Rakstām projektus, lai piesaistītu finansējumu. Šajā vasarā iesniedzām projektu uz kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmu, bet atbalstu nesaņēmām. Tur pārsvarā atbalstīja tikai valsts un reģiona nozīmes pieminekļus. Šis ir vietējās nozīmes piemineklis. Tikai zvans ir valsts nozīmes piemineklis. Un tā mēs nesaņēmām finansējumu.” 

Alūksnes novada pašvaldībā norāda, tā kā tai nav tiesību ieguldīt finansējumu cita īpašumā, tad risinājums varētu būt pašvaldības sagatavotais saistošo noteikumu projekts, kuru tuvākajā laikā arī nodos sabiedrībai, viedokļa izteikšanai. Alūksnes novada pagastu apvienības vadītāja Ingrīda Sniedze: “Saistošie noteikumi būs par pašvaldības līdzfinansējumu vietējo un reģionālās nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu ēku fasāžu remontam, restaurācijai un konservācijai. Un īpašnieki, kuru īpašumā ir šie te kultūrvēsturiskie vietējās nozīmes pieminekļi. Ja apstiprinās saistošos notikumus, tuvākajā nākotnē varēs pieteikties uz līdzfinansējumu, iesniedzot attiecīgos dokumentus, kas būs noteikti saistošajos noteikumos.”

Ja saistošos noteikumus apstiprinās un Zeltiņu draudze iesniegs projektu, pašvaldība izskatīs iespēju tā atbalstīšanai.