Jau vairāk nekā trīsdesmit gadus Eiropas kultūras mantojuma dienās sabiedrībai tiek atvērtas interesantu objektu durvis, cenšoties sekmēt vērtību saglabāšanu. Līdztekus dažādām aktivitātēm Kokneses pilsdrupās šogad notika arī eksperimentāls brauciens ar kuģīti, kurā ar digitālu risinājumu palīdzību iespējams ieraudzīt 1965. gadā applūdināto teritoriju.
Kokneses pilsdrupas, kas mūsdienās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, viduslaikos bija viena no lielākajām pilīm Latvijā, ko sezonā joprojām apmeklē ap trīsdesmit tūkstošiem tūristu. Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite: “Tas bija gan senatnē, kad Kokneses pilsdrupas atradās augstu kalnā, kad nebija uzbūvēts Pļaviņu HES, gan mūsdienās, kad šī ainava ir pavisam citādaka, skats ir mainījies.”
Šogad Eiropas kultūras mantojuma aizsardzības sistēma atzīmē savu simto gadskārtu, kultūras mantojumu dienu pasākumos piedalīties uzaicināti arī koknesieši. Līdztekus dažādām aktivitātēm pilsdrupu teritorijā, kuģītis “Sēlis” dodas 1,5 stundu garā eksperimenālā braucienā, lai notestētu, kā, izmantojot digitālus risinājumus, iespējams vērot šo apkaimi pirms applūdināšanas 1965. gadā. “Kā lidojam ar lidmašīnu. Ir tāds pakalpojums daudzām aviosabiedrībām, kad mēs uz ekrāna redzam, kas tur apakšā ir. Te tāds pats, ka mēs varam braukt ar kuģi ap tiem lielajiem ūdeņiem un skatīties, kas tur kādreiz apakšā bija,” saka Ints Lukss, novadpētnieks.
Lielākā atšķirība starp toreiz un tagad ir ne vien pašām pilsdrupām, kuras kādreiz atradās 30 metrus augstā kalnā, bet tagad pie to mūriem skalojas ūdens, bet arī Pērses upei. “Es braucu ar eholotu palīdzību, tad redzu, kādi dziļumi, kāds reljefs, kādas izmaiņas notiek, pēc tam, bildēs apskatot. var apmēram iztēloties, kā tur bijis. Šeit, piemēram, kur Pērse ietek Daugavā, dziļums ir 27 metri. Paskatoties tās bildes, tāds strautiņš te ir bijis un te saliņa pretī pa vidu Kokneses pilsdrupām. Vai ūdenskrituma vieta, ko var tikai iztēloties, pēc eholota tu redzi, ka ir pacēlums kaut kāds,” saka Uldis Albiņš, kuģa kapteinis-gids.
Ar kuģīti, teju vai ceļojot laikā, interesantas sajūtas rodas arī vietā, kur pirms applūdināšanas bijis ceļš un dažādas būves, bet tagad vilņojas vairākus desmitus metru dziļā Daugava. Lukss: “20.-30. gados te tika rīkoti tūristu vilcieni, laivu braucieni no Pļaviņām uz Koknesi vēl ar Staburaga apskatīšanu. Tā kā apkārtne. Nav jau tikai Koknese, te ir Staburags, te ir Altenes pils, te ir Rīteru grava. Te ir ļoti daudz dažādu objektu – Oliņkalns. Tas viss tagad ir zem ūdens.”
Eksperimentālais brauciens noslēdzies. Konstatētas arī dažādas tehniskas nepilnības, kam koknesieši sola meklēt risinājumu, lai jau drīzumā ikviens interesents dodoties izbraucienā ar kuģīti varētu savām acīm ieraudzīt atšķirību starp šodienu un gandrīz 60 gadus seno pagātni.
#SIF_MAF2023
