Neskriet klāt katram pretimnācējam, neriet bez nopietna iemesla, neuzklupt citiem suņiem, nemaz nerunājot par uzbrukšanu – tie ir tikai daži no labas uzvedības noteikumiem ikvienam sunim. Tādēļ ne viens vien izvēlas vispārējo paklausību apmācīt suņu skolā. Cik labas un noturīgas ir apgūtās prasmes, palīdz pārbaudīt arī sacensības. Vienas no tādām aizvadītas Skrundā. 

Vispirms parāde, kurā redzami visi dalībnieki, un neliela iepazīšanās ar sacensību noteikumiem. Gluži kā skolā, arī suņi vispārējās paklausības mācībās ir dažādos līmeņos – kucēni, iesācēji un elite. Katrai grupai arī savi nosacījumi laukumā. Un tad ar novēlējumu - Esiet viena komanda ar divām sirdīm - sacensības var sākties.

Skrundas suņu skolas vadītāja, suņu darba eksperte Ruta Samsonova stāsta, ka vispārējā paklausība ietver elementārās komandas, lai cilvēks var mājās nu vienkārši pārvaldīt savu suni. Piesaukšana, blakus iešana pilsētās. Lai viņu noslogotu, tātad iemāca arī šķēršļus. Kamēr viņš aug, viņam attīstā muskulatūra.”

Skrundas suņu skolas rīkotajām sacensībām atsaukušies dalībnieki no vairākām skolām. Te startēja dažādu šķirņu, augumu un vecumu četrkājaiņi. Pie Dzintras Šorņikovas jauktenīte Kima nonāca divu mēnešu vecumā no patversmes. Dzintra atzīst – suņi bijuši visu mūžu, bet uz paklausības skolu sākusi nākt tikai ar šo, jo iepriekš nav bijis tādas iespējas. Savukārt suņa Zefīra saimniece Nadīna Matvejeva norāda: “Dažnedažādas situācijas ārā var gadīties, ziniet, jūs ejat, viņš var būt nepaklausīgs, aizskrien, tās pašas mašīnas, ļoti baisi, ka var notriekt. Vai ar citiem suņiem var būt kaut kādi tur kašķi, ne kašķi. Gribas zināt, kā suns klausās, nāks pie tevis, būs paklausīgs, un viņam būs viss kārtībā arī drošības ziņā.”

Apmācīt suni paklausībai vislabāk sākt no 3 mēnešiem, bet to var darīt jebkurā vecumā. Jārēķinās gan - jo ilgāk suņa skološana tiek atlikta, jo grūtāk iemācīt nepieciešamās zināšanas. Ne vienmēr suns pie sava saimnieka nonāk pēc piedzimšanas. Tā dobermanis Falkons pie Saivas Eglītes sācis dzīvot deviņu mēnešu vecumā. Saiva atzīst: “Nav viegli, es teikšu, vajag daudz laika. Es gan teiktu, man nav viegli. Viņam tas patīk. Jo vairāk viņu dresē, jo viņam vairāk tas patīk, kaut kas jauns var redzēt, ka viņš grib, lai viņu apmāca.”

Zaļais paklājs, kā tēlaini tiek dēvēts sacensību laukums, parāda visu – tā atzīst tiesneši. Arī šai reizē – kādam īsti prāts nenesās uz komandu izpildi, kāds bija precīzs līdz pēdējam sīkumam. Latvijas Sporta suņkopības federācijas prezidents Ivans Pavlovskis par sacensību norisi teic: “Māka pārvaldīt suni, jo ir ekstremālas situācijas uz ielas, sadzīvē, jebkurā vietā. Un tāpēc tagad ir arī jau pārstrādāts Dzīvnieku aizsardzības likums, kuru būs no 1. janvāra, plānojas vaislas darba suņiem būs obligāta apmācība, viņi nevarēs vairs, teiksim, vaislas darbu nodarboties, kamēr nebūs izgājuši skolu.”

Instruktori atzīt, ka paklausība būtu jāmācās jebkuram sunim, arī šķietami miermīlīgam un augumā maziņam. Bet sacensības paklausībā, kas ir kā sava veida eksāmens gan sunim, gan saimniekam, notiek daudzviet Latvijā.

_{Foto: Skrundas TV}