Vētra aizsprostojusi arī Dobeles novada upes

Postošā vētra augusta sākumā Dobeles novadā sabojāja  ne vien ēkas, dārzus un tehniku. Vētras nogāztie koki, tostarp arī dižkoki, aizsprostojuši arī upes vairāk nekā desmit kilometru garumā, kas būtiski samazina skābekļa līmeni upē. Kā ReTV norāda atbildīgajā ministrijā, ne likumos, ne Ministru kabineta noteikumos šāda situācija neesot paredzēta, tāpēc cerības uz ātru upju atbrīvošanu  esot diezgan niecīgas.

Tērvetes upe posmā aiz Tērvetes pagasta pārvaldes pēc postošās 7. augusta vētras pamanāma tikai no improvizēta gājēju tiltiņa, bet citviet no krasta redzami vien krustu šķērsu sakrituši koki. Tostarp arī gadsimtiem seni dižkoki. Šī gan nebūt nav vienīgā šāda vieta, novadā ir trīs upes,  katrā ir vairāki šādi izpostīti posmi, kuru kopgarums esot  vairāk nekā desmit kilometru. Valsts vides dienesta (VVD) Zemgales reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Evita Beitlere: “Upēm, kur ūdens tecējums ir ļoti mazs, iekritušie koki aptur upes plūsmu. Tiek izveidota tāda tā kā vanna, kur paaugstinās temperatūra,  samazinās skābekļa daudzums, kas tika novērots arī pirmā apsekojuma rezultātā, kad skābekļa līmenis bija kritiski zems – 0,069.”

VVD pagājušajā nedēļā apsekojis Svētes upi Augstkalnes pagastā, bet, aplūkojot mūsu uzņemtās fotogrāfijas, atzīst, ka Tērvetes upē  postaža ir krietni lielāka. Lai gan pēc lietavām skābekļa  līmenis palielinājies, upes esot ātri jāatīra no aizsprostojumiem. Tam piekrīt arī novada priekšsēdis, tomēr to izdarīt neesot nemaz tik vienkārši. Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis: “Mums, pirmkārt, nav resursu. Šobrīd visi mūsu dienesti ir aizņemti publiskā un privātā sektora attīrīšanā no bīstamajiem kokiem. Finanses mums visas arī ir aizgājušas palīdzības sniegšanā un savu īpašumu sakārtošanā. Un šeit mums būtu ļoti nepieciešams valsts finansiālais atbalsts, otrkārt, arī juridiskais ietvars, jo pašvaldība privātīpašumā neko nedrīkst darīt.”

Turklāt jebkura upes posma tīrīšana ir jāsaskaņo ar VVD, bet nolauzto dižkoku gadījumā arī ar  Dabas aizsardzības pārvaldi, kas diemžēl prasa laiku. Beitlere: “Es saprotu Dobeles novada pašvaldības centienus iegūt pēc iespējas ātrāk rezultātu, kas ir dokumentu sakārtošana, un tas, protams, ir vērtējams pozitīvi. Bet ir arī likumiskā puse. Saprotot situācijas nopietnību, mēs varam sniegt šīs atbildes ātri, bet tomēr tas jādara noteiktā kārtībā, kā tie noteikumi jāsaņem.”

Jāpiebilst,  ka upju tīrīšanai nevar izmantot jau valsts piešķirto atbalstu vētras seku likvidēšanai, jo tas paredzēts tikai dzīvojamo ēku jumtu un logu nomaiņai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par postažu upēs esot lietas kursā,  tomēr  ātru palīdzību nesola.

Nav arī finansējuma upju attīrīšanai. Ministra padomniece Inga Priede gan norāda, ka īpašnieki var pretendēt uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, vienlaikus gan norādot, ka, visticamāk,  atbalsts netikšot piešķirts. “Tas ir diezgan apšaubāmi, ņemot vērā visas izmaksas un arī prioritātes, arī ņemot vērā likumu, kādā veic  gadskārtējā valsts budžeta apropriāciju. Bet ir arī praktiskās pieredzes, kad  biedrības, nevalstiskās organizācijas veicina dažādas talkas.”

Vai mazās upes  spēs atbrīvoties no koku nastas līdz ziemai, vai nē, visticamāk, tomēr  būs atkarīgs no tā, cik dabu mīloša būs jaunā valdība.


#SIF_MAF2023