Latvijas ainavā aizvien neatņemama sastāvdaļa ir azbesta šīfera jumti. Taču, kā to apliecināja aizvadītās nedēļas postošā vētra, šis jumta segums savu laiku jau ir nokalpojis un ir laiks to nomainīt pret mūsdienīgākiem un veselībai nekaitīgākiem. Tiesa gan – Latvijā tas notiek ļoti lēni. Galvenokārt jau lielo izmaksu dēļ.
Saldus iedzīvotājs Salvis Petriks jūlija sākumā portālā “manabalss.lv” publicējis iniciatīvu par valsts apmaksātu azbestu saturošu atkritumu utilizāciju. Viņš ReTV stāsta, ka pats vēlējies nodot veco šīferi, taču utilizācijas izmaksas, kuras sasniegušas teju 700 eiro par tonnu, viņaprāt, ir pārāk augstas. “Man pašam mājās ir kādas divas tonnas vecā šīfera no vecām mājām, kas tur bija. Negribas to kaut kur ceļā aprakt. Es sāku interesēties par tām utilizēšanas iespējām. Manā ieskatā tās ir pārāk dārgas, tāpēc pagalma stūrī šobrīd stāv, gaidu – varbūt mana iniciatīva nostrādās un varēšu utilizēt pieejamāk.”
Šī iniciatīva īpaši aktualizējusies pēc aizvadītās nedēļas postošās vētras Dobeles novadā, kur krusa nopostīja daudzus vecā šīfera jumtus. Tiesa gan – vētras skartajās vietās iedzīvotājiem pašlaik ir iespēja saņemt atbalstu gan jumta seguma nomaiņai, gan arī azbestu saturošo šīferi nodot bez maksas, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks. “Pašvaldības organizē konteinerus – viņus liek vienuviet vai katrā ciemā, kā nu kurā novadā tur ir gadījies. Cilvēki uzpilda konteinerus, pašvaldība nodrošina to nogādāšanu poligonos, cilvēkiem galva nesāp. Līdz ar to viņi neved uz mežu, grāvi, nerok, tātad tie bīstamie atkritumi nonāk tiem paredzētajā vietā.”
Tikmēr darba drošības un vides veselības eksperts Ivars Vanadziņš pauž satraukumu, ka nepareiza vētras bojāto azbesta šīfera jumtu demontāža cilvēkiem nākotnē var radīt pamatīgas veselības problēmas. Vanadziņš uzskata, ka šo darbu vajadzēja uzticēt apmācītiem un pareizi ekipētiem darbiniekiem. “Ja mēs to azbestu esam ieelpojuši, to šķiedru, dabūt ārā nevar nekādīgi. Tikai ar ķirurga nazi. Nav nekāda cita veida, kā dabūt ārā, ja ir plaušu alveolās nokļuvušas, tur būs. Jautājums, kad no tā radīsies audzējs. Tā labā ziņa, ka tas latentais periods ir ļoti garš – 15 līdz 20 gadi. Tas arī nav nekas tāds, kas nekad nepienāk.”
Ekperts uzsver, demontējot azbesta šīfera jumtus, pats galvenais ir vecās plāksnes nelauzt un nedrupināt, lai neradītu kaitīgos putekļus. Tāpat jāatceras, ka Latvijā azbesta šīfera tirgošana ir aizliegta jau vairāk nekā 20 gadus, arī šī materiāla atkārtota tirgošana ir likumpārkāpums. Rīgas Stradiņa univsersitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš: “Ir tā nelaime notikusi, saņemamies, ceram uz valsts atbalstu, bet mainām pret materiālu, kurš ir drošs ilgtermiņā, jo arī tiem vecajiem šīferiem ir 30, 40, 50 gadi. Savu dzīvi tiešām ir nokalpojušas.”
Kā norāda Sprindžuks, valstī aizvien nav apkopota informācija, cik daudz ēku klāj vecie azbesta šīferu jumti. Taču tas ir bīstams mantojums. Lai no tā atbrīvotos droši, valstī ir nepieciešami atbalsta mehānismi. “Ir plānots Life projekts, kur varētu šādu modeli paplašināt uz mazturīgajiem, tā ir ļoti šaura grupa, kuri tiešām nevar samaksāt. Bet filozofiski es piekrītu, ja neliekam privātpersonām maksāt par to, kas kādreiz bija legāls, tika uzskatīts drošs. Šobrīd tas ir 50 gadus nostāvējis. Mēs sakām, ka tas ir nedrošs. Tev, draudziņ, ir jāpiemaksā par to aizvešanu. Ja šīs izmaksas uz sevi uzņemas visa sabiedrība, solidāri, jo šie ieguvumi arī ir visiem, protams, tas ir budžeta jautājums. Filozofiski es teiktu, ka tas dotu efektu.”
Ministrija jau iepriekš ir norādījusi, ka azbesta šifera jumtu apzināšanā aktīvāk vajadzētu iesaistīties pašvaldībām. Tikmēr iecer par atbalstu azbesta saturošo atkritumu utilizācijai valstiskā līmenī ir apspriesta vairāk nekā divus gadus, taču atbalstu tā arī nav guvusi. Iespējams, aizvedītās nedēļas vētras sekas par šo problēmu politiķus beidzot aizdomāties.
#SIF_MAF2023
