Valmieras vecpilsētā noslēgušies būvniecības darbi. Reizē ar pilsētas 740. dzimšanas dienu durvis ver pils kultūrvides centrs. Jaunajā stikla un atjaunotajā vecās aptiekas ēkās tapusi ekspozīcija “De Woldemer”, ar jauno ekspozīciju iepazīstina viena no tās izveidotājām – Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Liene Rokpelne. “Šajā jaunajā korpusā ir stāsts par Valmieras pili, jo tas ir objekts, no kā arī visa pilsēta lēnām sāk izaugt un kļūst par tādu varenu, spēcīgu viduslaiku pilsētiņu šeit, Livonijā. Arī Hanzas tēma, kas ir neatraujama mūsu pilsētas vēstures daļa. Hanza, tirgotāji, amatnieki. Visa ekspozīcija būtībā ir veidota tā, ka savijas jaunais ar veco. Lai gan mēs esam pieraduši paši sevi tā drusciņ noniecināt un teikt, ka mums ir pilsdrupas, īstenībā mums ir pils, spēcīga pils, cietusi vairākos karos. Un caur šo stikloto korpusu ir iespēja ne tikai redzēt jaunu būvi muzeja teritorijā, bet arī vecos apjomus. Tāda ir arī doma, ka šis stiklotais apjoms, korpuss nekādā veidā neaizsedz to, kas mums ir saglabājies no pils.”
Ekspozīciju veidojuši Valmieras muzeja jaunie vēsturnieki, ekspozīcijas nosaukuma pamatā ir Lienes Rokpelnes atklājums par Valmieras vārda izcelsmi. “Man bija iespēja doties uz Lībekas arhīvu. Tur arī atradās senākais ģerbonis, uz kura ir šis senākais nosaukums “De Woldemer”. Lai gan mums bija zināms šis vārds, kaut kā neiedomājāmies, ka tas patiešām ir tas senākais zināmais.”
Ekspozīcijā var uzzināt daudzas vēl nezināmas Valmieras vēstures liecības. “Valmieras hronika, kas ir tāds nedaudz āķis, kurš ir kā grāmatu plaukts, tev nav jāizlasa visa Valmieras vēsture, varbūt kāds no šiem faktiem tevi uzrunā un aicinās pēc tam doties ekspozīcijā, uzzināt kaut ko vairāk. Piemēram, Valmieras rāte pret jūras laupītājiem, tas, manuprāt, ir gana uzrunājošs, ka Valmieras rāte palīdzēja Hanzai cīnīties pret jūras laupītājiem. Viņi finansē, viņi apstiprina, ka viņi kopā ar Cēsīm palīdzēs cīnīties pret šiem jūras laupītājiem, kas laupa preces, kas nāk arī uz Valmieru. Tad slepenā eja. Mēs nonākam pavisam citā pasaulē. Ekspozīcija ir gan manuāla, gan interaktīva. Lai uzzinātu papildus informāciju, katrs apmeklētājs pie ieejas saņems plastikāta atslēgu, ar kuru tad varēs atslēgt šos pilsētas noslēpumus. Būs iespēja katram izmēģināt, kā tad ir atslēgt pilsētas vēsturi.”
Ekspozīcijas turpinājums Valmieras senākajā dzīvojamajā mājā – Vecajā aptiekā, kura pārmaiņas piedzīvojusi pēc restaurācijas. “Ēka ir atgriezusi savu agrāko, vēsturisko izskatu, tādu, kāds tas bija 18. gadsimtā. Te ir stāsts par tiem amatniecības veidiem, kuriem mums ir vairāk pierādījumu no arheoloģiskajiem izrakumiem.”
Valmieras vecpilsētas pārvērtības bija ne vien vērienīgs projekts, bet arī, kā stāsta Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma, sarežģīts, jo savas korekcijas viesa vēsturiskā vide. “Divu projektu rezultātā trīs gadu garumā ir notikuši ļoti vērienīgi būvdarbi, ir restaurēts ziemeļu-rietumu korpuss, ir notikuši arheoloģiskie izrakumi, dažādi pētniecības pasākumi, uzcelts jaunais stiklotais apjoms, restaurēta tautā tā dēvētā Vecās aptiekas ēka, labiekārtota visa pils teritorija. Muzejs šajā gadījumā ir vislielākais ieguvējs, jo tas dos mums iespēju sniegt arvien jaunus pakalpojumus. Finansējums vairāk nekā četru miljonu apjomā – ļoti nopietna un nozīmīga finanšu dotācija muzeja attīstībai.”
Sākot īstenot šo ideju, tai bija diezgan daudz pretinieku, bija ne vien valmieriešu iebildumi, ka kaut kas tiks celts pilsdrupās, bet vienota viedokļa nebija arī speciālistiem, kuriem nācās izvērtēt visus aspektus. Savu vērtējumu sniedz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis: “Mums jāskatās uz katru konkrēto objektu, katrs konkrētais gadījums, piemēram, ja domājam par Rundāles pili, tad tas, kas tur ir, oriģinālais, autentiskais, tad ar to pietiek. Tādus mūsdienu papildinājumus nevajag. Skatoties uz Valmieras situāciju, ka Valmieras centrs tik daudz ir cietis kara laikā un tik daudz ir vēlāku laiku arhitektūra, arī nekvalitatīva arhitektūra un dažādu laikmetu uzslāņojumi, tad tas ir tas iemesls, kāpēc var atļauties šajā vietā mūsdienu arhitektūras un dizaina papildinājumus. Es domāju, ka Valmiera var rādīt priekšzīmi daudzām citām vietām Latvijā ar šo objektu.”
Protams, galvenais vērtējums jau būs jāsaka valmieriešiem un pilsētas viesiem.
#SIF_MAF2023
