Pašvaldību vēlēšanas pandēmijas ēnā tuvojas klusāk nekā ierasts, un līdz ar tām arī administratīvi teritoriālā reforma - jau otrā vienpadsmit gadu laikā. Zemgales kultūrvēsturiskā novada teritorijā tas pēc būtības nozīmē atgriešanos kādreizējo rajonu robežās. Uzrunātie iedzīvotāji teic, ka šobrīd vēl svarīgāk nekā iepriekš ir saglabāt saikni ar vietējiem līderiem.

Vēsturiski Zemgales politiskā karte, izņemot Bauskas apkaimes novadus, bijusi iekrāsota zaļajā krāsā. Vai tā arī paliks, atkarīgs no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Un vismaz aptaujāto vidū vienprātība nevalda.

Attīstība notiek arī Bauskā, tomēr jau visus starpvēlēšanu gadus tā bieži vien bijusi par iemeslu iedzīvotāju sašutumam.

Uldis Varnevičs, baušķenieks, laikraksta “Bauskas dzīve” žurnālists, saka: “Pilnīgi noteikti mēs neesam apmierināti ne ar vienu jauno projektu, ja godīgi. Ir tāds teju kuriozs, ka, salīdzinot ar citiem novadiem Bauskā, ir ļoti daudz ielas, piemēram, sataisītas, bet, kā tās ir sataisītas Tas diemžēl sajūsmu nevienam neraisa.”

Bet, vai pie varas esošo tautas kalpu paveiktie, nepaveiktie vai dažkārt, iedzīvotājprāt, ne prioritārie darbi būs par iemeslu varas partijas aizslaucīšanai vēsturē?

Uldis Varnevičs: “Es domāju, ka šoreiz mēs ne tik daudz runāsim par baušķeniekiem, cik par Rundāli, Vecumniekiem un Iecavu. Es domāju, ka tas nodrošinās to, ka NA savāks diezgan lielu ciparu no citiem novadiem. Es pieļauju, ka viņiem varētu būt ap 40% balsu, bet attiecīgi nebūs nevienas izteiktas partijas, kura ar viņiem konkurētu.”

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka politikā nekas nav mūžīgs, bet novados, kur varas partijas dažviet nav mainījušās pat padsmit gadus, šoreiz visu izšķirs pievienojamie novadi. “Protams, startēt no tādām pozīcijām ir daudz labāk nekā mēģināt izaicināt spēcīgu politisko organizāciju, taču es domāju, ka tas vienalga būs pietiekami sarežģīti, jo mainās novadu robežas, līdz ar to mainās arī tā vēlētāju karte.”

Saeimā iekļuvušie jaunie spēki tagad kļuvuši par konkurentiem arī Zemgales pastāvīgajām varas partijām, kam zināmā mērā par labu varētu nospēlēt neveiksme pēdējās Saeimas vēlēšanās un pandēmija.

Jāpiebilst, ka 2017. gada vēlēšanās Zemgalē piedalījās vien 43,21 % balsstiesīgo. bet 2013. gadā tikai 39,39% balsstiesīgo. Doma - mana balss jau neko nemainīs - pandēmijas apstākļos var radīt vēl vairāk priekšrocību tām partijām, kuru klātbūtni vietvarās vēlētāji nemaz nevēlas.