Pļaviņu HES pazeminātā ūdenslīmeņa periodā ir ievērojami krities ūdenslīmenis daudzās upēs, arī Jēkabpils novada Salas pagastā esošajā Sakas upē. Iedzīvotāji uzsver, ka tas esot pierādījums tam, ka HESam ir ietekme uz situāciju Salas pagastā, lai gan HES pārstāvji plūdu laikā norādīja, ka šādas ietekmes neesot. Sakas upe bieži ir radījusi plūdus Jēkabpils novada Salas pagastā. Daugavas sānteka atrodas lejpus Jēkabpils, ūdenslīmenis tajā ir cieši saistīts ar situāciju Daugavā pie Jēkabpils.
Šobrīd ūdenslīmenis Sakas upē ir ļoti zems. Līmeņa kritums sakrīt ar periodu, kad Pļaviņu hidroelektrostacija pazeminājusi ūdenslīmeni savā ūdenskrātuvē. Vietējie iedzīvotāji to uzskata par pierādījumu tam, ka Pļaviņu HESam esot ietekme uz situāciju Salas pagasta upēs, tostarp plūdu laikā. Salas pagasta iedzīvotāja Irēna Sproģe: “Ūdens līmenis pazeminās katru gadu tad, kad Pļaviņu HES izsludina ūdenslīmeņa pazemināšanu Daugavā. Tad, kad ir ledus iešana, tad arī viņi vienmēr pazemina ūdens līmeni, un tā problēma rodas pie Zeļķu tilta, jo tur ir vecie tilta balsti ūdenī un arī sašaurinājums Daugavā. Līdz ar to, kamēr neiziet ledus no Zeļķu tilta, tikmēr applūst Salas pagasta teritorijas. Tāda ir tā situācija, domāju, ka Pļaviņu HESam tomēr vajadzētu izvērtēt reālo situāciju un attiecīgi pavasaros rīkoties, pieņemt praktiskus lēmumus, kas neappludinātu Salas pagasta teritoriju.”
Uzņēmumā “Latvenergo” atzīst, ka Salas pagastā šobrīd varētu būt jūtama Pļaviņu HES ietekme, bet tas esot tikai tādos apstākļos, kādi ir šobrīd – meteoroloģiskā vasara un apstākļi ar mazu ūdens pieteci upēs. “Ja ir mazūdens periods, tad ietekme var sasniegt Sakas salas sākumu, ne tālāk. Šobrīd upē ir aptuveni 180 kubikmetri sekundē, bet visu jūliju, jūniju, pus augustu bija 140 kubikmetri sekundē. Šādos apstākļos tā ietekme zināmā periodā parādās arvien tālāk pašā ūdenskrātuves tālākajā robežā, bet tad, kad pavasarī ūdens ir 1000 un vairāk kubikmetru sekundē, šī ietekme beidzas ap Pļaviņu pilsētu, nedaudz aiz. Pieaugot ūdens pietecei upē, šī ietekme samazinās, respektīvi, tā nāk tuvāk Pļaviņu hidroelektrostacijai,” saka Andris Zēģele, “Latvenergo” HES tehniskais direktors.
Tas nozīmē, ka plūdu periodos, kad upēs ir ledus un vižņi un kad ūdens pieplūde ir ļoti liela, Pļaviņu HES ar savu rīcību nevar ietekmēt situāciju Salas pagastā. Tāpat hidroelektrostacijai nav ietekmes uz Jēkabpils pilsētu. Dati pierāda, ka Jēkabpils nav šīs ietekmes zonā arī šobrīd, kad upēs ir mazūdens periods. Zēģele: “Salīdzinot, piemēram, ar jūlija sākumu, mēs esam Pļaviņu HES pazeminājuši līmeni par aptuveni 1,9 metriem, savukārt Jēkabpils mērījumu postenī ūdens līmenis ir pieaudzis par 20 centimetriem. Šie skaitļi pierāda mūsu vārdu patiesumu, ka mēs neietekmējam tur.”
“Latvenergo” uzsver, ka savā ietekmes zonā, kurā ietverta arī Pļaviņu pilsēta, HES pārstāvji regulāri sadarbojas ar pašvaldībām un plūdu laikā savu iespēju robežās cenšas uzlabot situāciju.
