Pieaugot pakalpojumu izmaksām un minimālajai algai, pašvaldību rocība sarūk. Strauji palielinoties kredītu apkalpošanas izmaksām, pēc Latvijas Pašvaldību savienības teiktā, samazinās iespēja aizņemties naudu, tādējādi apdraudot ne vien novadu attīstību, bet arī Eiropas fondu apguvi.
Nākamais gads finanšu jomā pašvaldībām solās būt izaicinājumu pilns. Pašvaldību budžetos ienākumu sadaļas pamatu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksas, kas jau vairākus gadus ir 75%, bet minimālās algas palielināšana, pirmskolas pedagogu zemākās atalgojuma likmes palielinājums, energoresursu augstās cenas prasa vairāk finanšu līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne: “Šobrīd, protams, pamatbāze jebkurā pašvaldībā ir IIN. Reālo un patieso ainu mēs tomēr redzam gada beigās. Vasaras periodā jūtam, ka IIN nedaudz sarūk. Tā bāze samazināsies.”
Lai gan Jelgavas valstspilsēta neredzot pamatu bažām, pašvaldību savienības priekšsēdis sit trauksmes zvanus, aicina ministriju mainīt IIN sadalījuma proporciju. Finanšu ministrija gan nepiekrīt, ka pašvaldības saņemtu mazāk. Finanšu ministrijas pārstāve Inta Komisāre: “Jaunās valdības mums vēl nav, tā varēs pieņemt jaunus lēmumus, kas var atstāt iespaidu uz pašvaldību ieņēmumiem. Ja mēs skatāmies pie nemainīgas nodokļu politikas, tad šogad IIN ir pieaugums pret 2022. gadu, arī uz 2024. gadu ir gaidāms IIN pieaugums 186 miljoni.”
Turklāt pašvaldību izlīdzināšanas fonda finansējums, ko saņem vairums pašvaldību, paredzēts pamatfunkciju veikšanai. Komisāre: “Protams, tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi katrai pašvaldībai ir izdevies saplānot savus izdevumus, ir nākamais jautājums. Mēs visi šobrīd pieminam Rēzekni, bet Rēzekne nav ar zemākajiem ieņēmumiem valstī.”
Virknei pašvaldību ir augsts arī kredītsaistību apjoms. Strauji pieaugot kredītu apkalpošanas izmaksām, būtiski palielinās pašvaldību finansiālais slogs, kas raisot bažas par attīstību un līdzmaksājumiem Eiropas projektiem. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis: “Uz kredītprocentu apkalpošanu šogad varētu būt 30 miljoni eiro. Papildus 30 miljoni uz pašvaldībām. Ja sarēķina septiņus mēnešus ar septiņiem mēnešiem, tad, piemēram, Dobeles novadam izmaksas ir pieaugušas 70 reizes pieaugušas šīs izmaksas. Tas nozīmē, ka šeit tā nauda tiek samaksāta par kredītapkalpošanu un nekādā apritē neiet, un tas jau nav vienīgais maksājums.”
Kuldīgas un Siguldas novados izmaksas par kredītu apkalpošanu pieaugušas 49 reizes, bet Jelgavas pilsētā 36. Pārējām pašvaldībām tās esot līdz 20 reizēm. ReTV uzrunātās pašvaldības pauž mazāku satraukumu nekā Latvijas Pašvaldību savienība.
Siguldas rakstiskais komentārs: “Kredītprocentu izmaksu pieaugums ir atkarīgs no Valsts kases kredītprocentu likmes un EURIBOR likmes, atbilstoši tam kredīta procenti un apkalpošanas izmaksas ir pieaugušas, bet ar tām bijām rēķinājušies un esam tās ieplānojuši, veidojot šā gada budžetu.”
Ministrija gan norāda, ka vairumam pašvaldību aizņēmumi ir 10% no kredītportfelī pieļautajiem 20%. Turklāt – aizņemoties iespējams izvēlēties fiksēto procenta likmi vai mainīgo EURIBOR, kā arī reizi piecos gados mainīt līguma nosacījumus. Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Rozenbergs: “Protams, tas negarantē to, ka ekonomika kādā ciklā mainās, bet viņi ir iefiksējuši uz ilgāku termiņu pie salīdzinoši augstas likmes.”
Citas iespējas palīdzēt pašvaldībām neesot. Jāpiebilst, ka pašreiz vairums pašvaldību, aizņemoties līdzekļus, izvēloties mainīgo likmi ar termiņu viens gads.
#SIF_MAF2023
