Ogres novadā noslēgušies “Veselības apļi”. Ogrē tiek notiek jau četrpadsmito gadu. Vasaras sezonā katru ceturtdienu vietējā stadionā sapulcējās dažāda vecuma cilvēki, lai skrietu pusstundu un krātu noskrietos apļus, kas sezonas beigās tiek saskaitīti. Ne velti tos sauc par veselības apļiem. Kā norāda galvenie tiesneši, uz skrejceliņa satiekas gan mazi bērni, gan sirmgalvji.
“Mums ir paši čaklākie no 40 un vecāki. Jo jauniešu mums ir maz. Bet nāca. Nu kopā mūsu sporta laukums ir 300 metri. Un mēs kopā esam nosportojuši 2230 apļus,” saka “Veselības apļu” galvenā tiesnese Menģelē Olita Rudzīte.
“Veselības apļu” galvenais tiesnesis Ogrē Zigurds Kincis: “Mums ir atsevišķi cilvēki, kuri jau šeit ir no pirmās sezonas. Tas ir tiešām… jā, jau 14. sezona. Viņš ir piedalījies visos posmos. Un ir bijis arī top trīs, tā teikt, uz apbalvošanu. No pirmās dienas bijis kopā ar šiem veselības apļiem.”
Lai gan apļu mērķis ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu, vairumu motivē tieši cīņa par kopvērtējumu. Kincis: “Cilvēki ir ieinteresēti, viņi pēta tās tabulas, skatās, cik ir attiecībā pret citiem skrējējiem, cik aplīšus viņam jānoskrien šajā kārtā, lai viņš būtu priekšā.”
Kā norāda veselības speciāliste Ieva Dulmane, skriešana šodien palikusi arvien aktuālāka. Tāpat arī cilvēki arvien vairāk sākuši domāt par savu veselību, tomēr ne pietiekami. “Arvien vairāk cilvēku, manuprāt, kļūst aktīvāki un domā par visām šīm tēmām. Bet nekur diži tālu no tās pasaules sliktās statistikas jau mēs arī diemžēl neesam. Tā aina tomēr tajā plāksnē nav tik ļoti spīdoša,” saka sertificēta uztura trenere Ieva Dulmane.
Galvenās problēmas, kas novērotas, ir nepiemērota pārtika, mazkustīgums, stress, kā arī emociālā ēšana. Tāpēc jo svarīgāk ir aktualizēt jautājumu par fiziskajām aktivitātēm. Dulmane: “Mēs neesam paredzēti vienkārši nekustīgi sēdēt visu dienu. Mūsu ķermenis ir paredzēts, lai mēs kustētos, lai mēs noslogotu. Ja mēs nenoslogojam sevi ar svariem, ar triecieniem, ar kaut kādu fizisku stimulu, kauli kļūst trausli, muskuļu masa zūd. Vielmaiņas sistēmā hormonos iestājas haoss no tā, ka mēs konstanti ēdam, bet mēs netērējam.”
Turkāt mazkustīgums var būtiski ietekmēt arī mentalo veselību. Dulmane: “Es pat esmu dzirdējusi, ka šobrīd ir kaut kāds komplekts ar hroniskām slimībām, kas ir tāds, ko mēs visi zinām jau, bet, ja nemaldos, līdz trīsdesmitajam gadam vai bišķiņ vēlāk, ka nākamās būs garīgā rakstura kaites īstenībā, ar ko mēs cīnīsimies, pateicoties tieši tam, ka nekustamies. “
Ieva Dulmane atgādina, katrs pats ir atbildīgs par savu veselību un aicina atvēlēt ikdienā laiku fiziskajām aktivitātēm.
#SIF_MAF2023
