Jau vairākas dienas uz Latvijas-Baltkrievijas robežas no abām pusēm izveidojušās neierasti garas rindas. Muitā prognozē, ka situācija uzlabosies tuvāko piecu dienu laikā, jo galvenā problēma vakar atrisināta - muitniekus pievīlusi elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma.
Kravas auto šoferiem Latvijas pusē dīkstāvē nācies gaidīt vismaz diennakti, taču Baltkrievijas pusē tālbraucēji bezdarbībā pavadījuši pat vairāk nekā četras, piecas dienas. “Gaidu apmēram kopš pieciem rītā. Sākumā, kad atbraucu, rinda bija nepilnu trīs kilometrus gara līdz robežai, tagad jau mazāk nekā divus kilometrus gara,” saka Nikolajs, tālbraucējs.
“Es braucu tagad uz Ukrainu, no Ukrainas atpakaļ braukšu šeit. Puisis, kas šodien “pārgāja uzkrauts”, piecas dienas gaidīja tajā pusē. Trūkst jau muitnieku mūsu pusē. Kāpēc vajadzēja celt un būvēt, ja trūkst muitnieku?” pauž Gvido, tālbraucējs.
Muitnieki jau pieraduši, ka rindas veidojas pie Latvijas-Krievijas robežpunktiem, tomēr šoreiz ir citādāk. “Šis gads sākās ar gluži pretējo - mēs konstatējām garas rindas tieši iebraucot Latvijā no Baltkrievijas Republikas. Vēsturiski tā ir lielākā rinda, ko esam piedzīvojuši. Iebraucot Latvijā caur Silenes Muitas kontroles punktu (MKP), uz šo brīdi vairāk par 900 automašīnām,” norāda Guntars Kokins, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Latgales MKP daļas pārstāvis.
Iemesli tam ir vairāki. Viens no arī tālbraucēju minētais darba roku trūkums. Muitā skaidro - darbinieki slimo. Tomēr tas nav galvenais sastrēguma iemesls. “Lielākais faktors, kas ietekmēja šo rindu veidošanos, ir muitas informatīvās sistēmas neejamība vairākas dienas. Sistēma nestrādāja, muitas dienestam nācās atgriezties pie noformēšanas tā saucamajā atkāpšanas režīmā jeb papīra formātā. Tā kā tas tika darīts 2000. gadu sākumā,” pauž Guntars Kokins.
Vakar elektroniskās sistēmas darbība atjaunota. Muitā prognozē, ka situācija uzlabosies tuvāko piecu dienu laikā. Vienlaikus novērots, ka šobrīd aizvien vairāk kravas auto Baltkrievijas robežu izvēlas šķērsot tieši no Latvijas, ne, piemēram, Lietuvas vai Polijas. “Rupji skaitot, aptuveni 40% pieaugums ir. Respektīvi, transportlīdzekļi, kuri nekad nebija šeit,” norāda Guntars Kokins.
Tas tāpēc, ka Baltkrievija savos muitas punktos no Lietuvas un Polijas puses nomainījusi tehnoloģiju. Tā kā punktos blakus Latvijas robežai tas vēl nav izdarīts, kravas auto robežu izdevīgāk šķērsot šeit.
#SIF_NVZ2022
