Gaisā izšauta nauda un vides piesārņojums vai košs svētku papildinājums? Svētku uguņošana ir temats, kas vienaldzīgu neatstāj gandrīz nevienu. Kamēr atbildīgās institūcijas vēl tikai spriež, vai salūts svētkos būtu jāierobežo valstiskā līmenī, ir pašvaldības, kas pašas izšķiras par “zaļākiem” pasākumiem bez raķetēm. Protams, zināmas korekcijas ieviesusi arī pandēmija.
Ar savu rakstu par kaitējumu, ko uguņošana nodara videi, skolniece Darja Skripkina uzvarēja lielā starptautiskā jauno vides reportieru konkursā. Vienlaikus tas bija atgādinājums, ka jau 2019. gadā tika savākti desmit tūkstoši parakstu par sabiedrības iniciatīvu “Par svētkiem bez salūta”, kas vērsās pret troksni un naudas šķērdēšanu. Kā noskaidroja ReTV Ziņu dienests, iniciatīva nonāca Saeimā, bet pēc tam – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kas jau sniegusi savu atzinumu. “Uguņošana rada nelielu ietekmi uz kopējām gaisu piesārņojošajām vielu emisijām, jo pamatā daudz lielākas gaisu piesārņojošās emisijas rada citas nozares,” atzīst Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore.
Norādīts arī, ka uguņošanas troksnim iespējama negatīva ietekme uz putniem un zvēriem. Dokuments atgriezies atbildīgajā Saeimas komisijā, bet, kamēr tas turpina garo ceļu likumdevēja gaiteņos, ir pašvaldības, kas noskaidrojušas iedzīvotāju viedokli un pašas izlēmušas svētku salūtu rīkošanu ierobežot. “Ir atļauts salūts tikai vienu reizi gadā. Tas ir 31.decembris, kad no pulksten 23.30 līdz 1. janvāra pulksten 00.30 cilvēki vienu stundu var nodarboties ar pirotehnikas krājumu iztukšošanu,” saka Uģis Mitrēvics, Siguldas novada domes priekšsēdētājs (NA).
Gadumija ir arī vienīgā reize gadā, kad Siguldā notiek pašvaldības organizēta svētku uguņošana. Bauskas novadā savukārt uzsver – tur ar salūtiem pašvaldība nekad neesot aizrāvusies, jo šādi tēriņi esot neracionāli. “Mēs labāk to naudu iztērējam kaut kādās gaismas instalācijās, kas varbūt cilvēkiem vairāk paliek atmiņā. Jo salūti ir vairāk krāšņi, ir mazāk krāšņi, bet tie tomēr ir vienveidīgi,” atzīst Aivars Mačeks, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks (NA).
Ar gaismas instalācijām uguņošana pagājušajā gadumijā aizstāta arī Valmierā, tiesa, nevis taupības vai vides saudzēšanas dēļ, bet gan nolūkā ierobežot pulcēšanos kovidpandēmijas laikā. “Valmieras gadījumā mēs neesam pieņēmuši tādu oficiālu lēmumu, ka mēs pilnībā atteiktos no salūtiem. Skaidri esam iezīmējuši to, ka mēs valsts svētkos nešaujam salūtu, bet kā formu tomēr paturam pilsētas svētku gadījumiem un Jaunā gada sagaidīšanai,” skaidro Toms Upners, Valmieras kultūras centra vadītājs.
Toms Upners akcentē, ka profesionāli rīkota uguņošana ir skaists un emocionāli pacilājošs notikums. Arī citās pašvaldībās to izceļ kā krāšņu svētku papildinājumu, kura ietekme uz vidi tā īslaicīguma dēļ nav salīdzināma ar, piemēram, caurbraucošo automašīnu radīto pastāvīgo piesārņojumu. Savukārt paši uguņotāji uzsver – nevajadzētu bāzt vienā maisā profesionāļus un amatierus. “Nekur pasaulē nenotiek vēršanās pret profesionāliem pakalpojumiem, bet gan pret privāto pirotehnikas lietošanu, kas ir nekontrolēta. Kad grib sniegt profesionālu pakalpojumu, tas viss ir jāsaskaņo ar kompetentajām iestādēm, kur tiek izvērtēti visi riski, samazināti līdz nullei, līdz minimumam,” saka Kalvis Kalniņš, profesionāls uguņošanas dizaina veidotājs.
Ja raķešu šaušanai bijušas bēdīgas sekas, tas noticis privātās ballītēs vai daudzstāvu namu pagalmos, uzsver uguņošanas speciālists. Savukārt ReTV Ziņu dienests turpinās sekot sabiedrības iniciatīvas “Par svētkiem bez salūta” virzībai.
