Noslēgumam tuvojas pirmais Lībiešu mantojuma gads. Tā iniciatori uzskata, ka tas izdevies necerēti jaudīgs. Un sausais atlikums ir vairākas uzvaras, piemēram, lībiešu valoda kļūst redzamāka Latvijas vidē, nākamā gada valsts budžetā ieplānoti 100 000 eiro lībiešu valodas un kultūras apguvei. Gadā noslēgumā lībieši savu mantojumu, prasmes un zināšanas aizveda uz galvaspilsētu. 

Novadu dienas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir ikgadēja tradīcija, bet pirmo reizi pasākums veltīts lībiešiem. Te satikt var gan lībiešu mantojuma kopējus, gan Lībiešu mantojuma gada dalībniekus – biedrības, pašvaldības un uzņēmējus no visiem lībiešu vēsturiski apdzīvotajiem novadiem. Dažādi suvenīri un gardumi atceļojuši arī no Ziemeļkurzemes. “Top produkts ir sklandrausis. Rīdzinieki, un es manu šeit arī viesus, lietuviešus un igauņus, viņi ir ļoti izsalkuši pēc sklandraušiem,” saka Dženeta Marinska, “Ūši” saimniece Kolkā.

Kurzemes lībieši esot mazliet bravūrīgāki, bet Vidzemes pusē ziemeļnieciski mierīgāki. Atšķirību var redzēt arī katra darinājumos. Staiceles puse lepojas ar aušanā izmantotiem dabas materiāliem. “Mežu, purvu un Salacas ūdeņu ieskautajā teritorijā dzīvojam un ņemam to augu – gan smilgas (izcirtumos aug tādas bez posmiem), gan ašķus, gan kosas – kaut ko tādu, no kā varam kaut kādus dekorus veidot,” saka Inese Timermane, TLMS “Staicele” vadītāja.

Pirmais Lībiešu mantojuma gads iekustinājis arī vairākus projektus. Tā kinorežisors Viesturs Alksnītis savā video projektā mēģinās noskaidrot, kas kā magnēts velk uz Lībiešu krastu un kāpēc lībietis tomēr atgriežas Rīgā. “Mēs laikam esam šeit, Latvijā, viena tauta, bet tas lībiskais gēns liek laikam bišķiņ izslieties. Bet līdz galam es neko vēl neesmu sapratis – projekts vēl nav beidzies. Un tas nosaukums tā radās “Es, tu, mēs – Rīgas līvi”. Tā laikam arī izrādās, ka katrs šeit ir gan rīdzinieks, kuldīdznieks un arī līvs,” saka Viesturs Alksnītis, projekta vadītājs.

Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits Lībiešu mantojuma gadu salīdzina ar dzirksteli, kas aizkūrusi ugunskuru. “Šodien, apejot šeit apkārt, ļoti labi var redzēt, ka ir ļoti daudz iniciatīvu, kas tā gada laikā radušās, ir ļoti daudz ideju, daudz zināšanu, kas celtas ārā. Domāju, ka tas tikai ies tālāk un kļūs vēl un vēl jaudīgāk.”

Šim gadam ir trīs būtiski ieguvumi – Mantojuma diena, kas, visticamāk, kļūs par tradīciju, regulāra iespēja no nākamā gada apgūt lībiešu valodu, un valoda kļūs redzamāka vidē – gan ceļa zīmēs, gan kartēs. Savākti vairāk nekā 1200 vietvārdu, kas jau apskatāmi Lībiešu institūta mājas lapā un drīz būs arī karšu platformā Baltic maps. Ernštreits: “Svarīgākais ir ne tikai tas, ka mēs ar to mantojumu darbojamies, bet arī tas, ka dzīvojam tālāk. Tas viss attīstās. Mums tiešām tās jaunās lietas parādās, notiek arī paaudžu maiņa, nākamie rada vēl kaut ko uz tā bāzes jaunu un interesantu. Tas nozīmē, ka mums ir nākotne – visiem.”

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika: “Valoda ir dzīva tad, kad to lieto. Un tas nozīmē, ka mums ir jāpaplašina iespējas šo lībiešu valodu lietot. It īpaši tajās pašvaldībās, kas tik tiešām ir saistītas un kurās ir šīs kopienas, kas lībiešu valodu praktizē. Un Latvijas gadījumā tādu pašvaldību ir diezgan daudz.”

Šogad iznākuši arī vairāki būtiski izdevumi, svaigākais no tiem – Kārļa Vērdiņa dzejas krājums. Un reizē ar mantojuma gada noslēgumu piecu gadu jubileju svin arī pats Lībiešu institūts. 

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".