Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus “Darba likumā”, ar kuriem paredzēts nostiprināt darba ņēmēju tiesības veikt pienākumus Latvijā valsts valodā un netikt diskriminētam ar nepamatotām prasībām zināt krievu valodu. Prasības pēc krievu valodas zināšanu nepieciešamības pašlaik regulāri tiek pieprasītas dažādos darba sludinājumos mūsu valstī, kam nav sakara ar kvalitatīvu profesionālo pienākumu veikšanu. Izmaiņas likumā spēkā varētu stāties nākamā gada februārī.
33 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darba tirgū netrūkst darba sludinājumu, kuros pieprasa krievu valodas zināšanas. Likuma izmaiņas paredz, ka pēc to stāšanās spēkā arī darba intervijās būs aizliegts jautāt par svešvalodu zināšanām, ja tās nav norādītas darba sludinājumā, lai izslēgtu iespēju lingvistiski diskriminēt darba ņēmēju. “Krievu valodas zināšanas pieprasa preču komplektētājiem, metāllūžņu šķirotājiem, apkopējiem, konditoriem, pārdevējiem maizītes cepējiem, faktiski visiem vienkāršā darba darītājiem. Situācija ir vērtējama kā galēji ielaista. Tā ir rusifikācijas inerce, ko iespējams apstādināt tikai ar jaunu likumu, un likumprojekts par izmaiņām Darba likumā ir ceļš uz to,” saka Liāna Langa, dzejniece, kandidāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Likumprojekta grozījumus Saeimā rosinājusi opozīcijā esošā “Nacionālā Apvienība”. Valsts drošības dienests ikgadējā ziņojumā norāda, ka pašpietiekamā krievu valodas vide Latvijā ir apdraudējums valsts drošībai. Krievu valodas pieprasīšanai no darba devēju puses ir vairāki iemesli, bieži subjektīvi. “CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš: “Tas ir lielākoties tāpēc, ka kolektīvā lielākā daļa runā svešvalodā, līdz ar to, lai būtu vieglāka un efektīgāka komunikācija, vēlas, lai kolēģis runā šajā valodā. Bet, protams, tam īsti nav sakara ar profesionalitāti. Tāpēc arī ir šī neatbilstība. Es domāju, kāpēc šobrīd prasīt krievu valodu tik daudz runā, jo jaunā paaudze vairāk mācās angļu valodu, kaut kādā brīdī tas var radīt zināmas problēmas, diskrimināciju tieši latviešu jauniešiem.”
“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāte no Latgales Anna Rancāne uzskata, ka paredzētajos labojumos nepieciešami precizējumi, bet to jēga nav apšaubāma, varas partija tos atbalsta, arī karš Ukrainā mainījis attieksmi. “Es ļoti labi saprotu šo grozījumu jēgu. Mēs nedrīkstam diskriminēt jauniešus, kuri, piemēram, skolā nav apguvuši krievu valodu vai slikti apguvuši, ka viņiem obligāti pieprasīta šī valoda. Ar likumu apstiprinātas tiesības sazināties valsts valodā. Es domāju, ka šis likumprojekts ir ļoti pamatots, man šķiet, ka tas ir diez gan novēlots. Varēja to ātrāk izdarīt. Protams, ka mēs sapratām arī daudz ko vairāk no šiem notikumiem. Tīri emocionāli attieksme mainījās pret valodu, par ko mēs bieži vien bijām uztvēruši par pašu par sevi saprotamu, ka var dzīvot Latvijā un nezināt latviešu valodu.”
Pēdējā laikā publiski izskanējuši vairāki gadījumi, kad apmeklētāji rupji izturējušies pret kafejnīcu darbiniekiem un veikalu pārdevējiem, kuri atteikušies tos apkalpot krieviski. Tāpat medicīnas nozarē, kurā akūti trūkst jaunās paaudzes ārstu, daudzi no tiem cietuši no gados vecāku apmeklētāju attieksmes, kuri sašutuši, ka medicīnas darbinieki nerunā krieviski. Langa: “Medicīnas iestādēm ir jādomā, kā risināt šo problēmu, bet nekādā gadījumā nedrīkst diskriminēt jaunos latviešu mediķus. Man arī zināmi gadījumi, kad jaunie latviešu mediķi ir devušies prom no Rīgas vai arī – pavisam bēdīgi – prom no valsts. Es domāju, ka tas ir kritiski mūsu valstij, jo šie cilvēki aizbrauc.”
Plānotās izmaiņas “Darba likumā” Saeima turpinās skatīt nākamā gada sākumā.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
