Susuru populāciju var ietekmēt klimata pārmaiņas un mežizstrāde

Jau vairākus gadus Dabas aizsardzības pārvalde veic susuru monitoringu. Apkopojot datus par pagājušo gadu, nākas gan secināt - šo mazo grauzēju skaits samazinās. Sarūk arī to apdzīvotās teritorijas. Kādi tam varētu būt iemesli? Kā tiek veikts susuru monitorings?

Latvijā ir sastopamas trīs susuru dzimtas sugas: meža susuris, lielais susuris un mazais jeb lazdu susuris. Tās visas ir iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas Sarkanajā grāmatā. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Valdis Pilāts stāsta, ka susuru monitorings tiek veikts, dabā izliekot būrīšus. “Susuru monitorings balstās uz tādu lietu, ka viņiem patīk dzīvoties arī pa putnu būrīšiem. Izliekot mežā parastos putnu būrīšus, kādus liek zīlītēm vai mājas strazdiem, tad susuri labprāt tajos apmetas. Pēc visa spriežot, viņi būrīšus uztver kā mākslīgos dobumus. Viņš var iemesties gan dabiskā dobumā, kas ir kokā, gan būrīti.”

Būrīši ir izlikti tā saucamajos parauglaukumos, monitorings tiek veikts nevis skaitliski skaitot pašus grauzējus, bet, skatoties, cik daudz būrīšos ierīkotas migas. “Jo tas jau tāds gadījums, pēc visa spriežot, pat, ja apmeties būrīti, visticamāk, viņiem ir vēl kāds dabiskais dobums, vai mazajiem susuriem, viņi taisa tādas atklātas migas. Nav tā, ka viņš visu sezonu dzīvo vienā dzīvoklī, viņš maina šos savus dzīvokļus. Pārbaudot būrīti, tā jau principā laimes spēle, vai pašu saimnieku atrodam vai neatrodam, bet, ja viņš tur bijis, viņš par sevi ir atstājis kādas liecības. Lielākoties tās ir migas,” pauž Valdis Pilāts.

Saskaitot, cik daudz būrīšos susuri ir bijuši, ir iespējams datus salīdzināt pa gadiem, un šādi novērojumi liecina, ka pagājušā gadā bijis mazāk apdzīvotu būrīšu. “Galvenais iemesls skaita sarukumam varētu būt klimata izmaiņas, jo ir izpētīts, ka šo te lazdu susuru populācijas nelabvēlīgi ietekmē siltās ziemas. Pieaug viņu mirstība siltajās ziemās,” skaidro Valdis Pilāts.

Iespējams, susuru populācijas mazināšanos ietekmē arī mežsaimnieciskā darbība, jo, lai arī ziemas miegu viņi pavada, ierokoties augsnē vai zemsedzē, pārējo laiku viņi uzturas koku stāvā. Un, ja mežu izcērt, tā vieta viņiem kļūst nepiemērota. To var novērot arī monitoringa parauglaukumos. Par šo gadu dati vēl tiks apkopoti. 


Foto: Zoë Helene Kindermann