Stāsts paaudžu paaudzēs. Apkopo atmiņas par Dobeles pieminekļa atjaunošanu

Dobeles atbrīvošanas piemineklis savu piedzimšanu pieredzējis divreiz. Pirmo reizi tas par iedzīvotāju ziedojumiem izveidots un atklāts 1940. gada 9. jūnijā, kad Latvija savu neatkarību praktiski bija zaudējusi. Pēc desmit gadiem tas tika iznīcināts. Tā vietā izveidoti Brāļu kapi.

Līdz ar Atmodas laiku atkal tika vākti iedzīvotāju ziedojumi, lai Kārļa Zemdega veidoto pieminekli atjaunotu. 1996. gada 21. septembrī tēlnieces Intas Bergas praktiski pēc fotogrāfijā veidotais piemineklis ieņēma savu pašreizējo vietu, no troņa gāžot padomju simbolu – tanku. “Izspriedām, ka to pieminekli vajag likt tieši tur, kur tanks. Mēs jau visi sapratām, ka tas ir tāds politisks lēmums. Lai noliktu citu pieminekli, tas dranķis ir jāaizvāc,” saka toreizējā Latvijas Kultūras fonda Dobeles kopas dalībnieks Aivars Riekstiņš.

Dobeles Atbrīvošanas piemineklī atveidots sievietes – Laimas – tēls, kas svētī pilsētu pēc pāri gājušajiem kariem, jauneklis – kareivis –, kas to sargā. Pagājušajā gadā par pieminekli, kas nu jau kļuvis par dobelnieku patriotisma simbolu un neatņemamu svētku daļu, tika izveidota dokumentālā filma, bet šogad pieminekļa stāsts apkopots grāmatā. Grāmatu veidojis Dobeles novada muzeja un Dobeles vēstures biedrības kolektīvs. Tajā līdzās vēstures faktiem apkopotas arī pieminekļa atjaunotāju atmiņas. Dobeles novada muzeja krājumu glabātāja Iveta Gudiņa: “Tā ir liecība par pieminekli, kas ir bijis pilsētā. Veltīts Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Grāmata ir stāsts paaudžu paaudzēs, lai mēs neaizmirstu Latvijas vēsturi.”

Simboliski, ka atjaunotā pieminekļa modeli Inta Berga radīja pieminekļa autora tēlnieka Kārļa Zemdega uzceltajā darbnīcā. Ne mazāk simboliski ir arī tas, ka to materializēja akmenī, kas atvests no Zaporižjas lauztuvēm Ukrainā. ReTV uzrunātie dobelnieki teic, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā grāmatas izdošanai esot būtiska nozīme. “Nozīme ir bijusi vienmēr, bet varbūt šajās dienās, šajos gados tā ir pat lielāka. Mēs vairāk kā 30 gadus dzīvojam brīvā Latvijā. Mēs kaut kā esam piemirsuši, cik tas viss ir grūti nācis. Arī diemžēl, skatoties uz 1941. gadu un cik tas ārkārtīgi viegli var aiziet, skatoties uz Ukrainas piemēru,” saka dobelniece Inese Šinta.

173 lappušu biezā grāmata, kas stāsta par dobelnieku drosmi, ticību un neatlaidību savas pilsētas brīvības simbola atjaunošanai, šomēnes nonāks arī Dobeles novada bibliotēkās un skolās.