Par aptuveni 80% šobrīd jau ir piepildīta pazemes gāzes krātuve Inčukalnā, kas ir lielākais krātuves piepildījums šajā laika periodā pēdējos piecos gados. Līdz ar to mājsaimniecības, kuras ikdienā apkurei vai pārtikas pagatavošanai izmanto dabasgāzi, var būt pilnīgi drošas, ka ziemas sezonā gāzes visiem Latvijas patērētājiem pietiks.
Dabasgāzes iesūknēšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ierasti notiek vasaras sezonā, kad gāzi pa pazemes cauruļvadiem nogadā šeit glabāšanai, lai ziemas sezonā tirgotāji to varētu piegādāt patērētājiem. Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operātora “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss uzsver, ka kopš šī gada sākuma pazemē Inčukalnā vairs nenonāk dabasgāze no Krievijas, pārsvarā gāze Latvijā ieplūst no Lietuvas. “Jebkurš lietotājs var būt drošs, ka Krievijas gāzes piegādē nav. Pamatā mums ienāk gāze no Klaipēdas dabas gāzes termināļa un no Inko termināļa.”
Ja pērn dabasgāzes cena biržā sasniedz pat 150 eiro par megavatstundu, tad šovasar tā ir sarukusi vismaz trīs reizes un nokritusi zem 50 eiro par megatavstundu.
Caur iekārtām un milzīgajām caurulēm šobrīd Inčukalna krātuvē tiek iepumpēta dabasgāze. Darbi turpināsies līdz oktobra vidus. Taču ir izdarīts viss nepieciešamais, lai arī ziemas sezonā šeit varētu iepumpēt dabasgāzi.
Pazemes gāzes krātuvē Inčukalnā līdz šim jau ir iesūknēta dabasgāze teju 20 teravatstundu apmērā. Vienlaikus kopš pērnā gada šeit startēģiski svarīgās dabasgāzes rezerves 1,8 teravatstundas apmērā glabā Latvijas valsts. Kā norāda Uldis Bariss, pērn Latvijas kopējais dabasgāzes patēriņš būtiski kritās, tas bija vien deviņas teravatstundas. “Mēs nodrošinām gāzes glabāšanu visam reģionam, tas ir, Somijas, Igaunijas, Latvijsa, Lietuvas. Līdz ar to tas apjoms ir domāts ne tikai mums.”
Uz jautājumu, vai mums Latvijā būtu nepieciešams pašiem savs sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, Bariss atbildēja, ka kompānija priecātos, ja dabasgāzes infrasturktūrā parādītos papildus spēlētāji, bet šis lēmums ir jāpieņem uzņēmējiem. “Šajā brīdī pieņemt lēmumu par vēl vienu lielu infrasturktūras objekta izbūvi, ja kopējais patēriņš neaug, bet drīzāk ir ar tendenci samazināties, ir ļoti grūti. Kā mēs redzam, gan Somijas, gan Lietuvas termināļi spēj nodrošonāt visu nepieciešamo patēriņu mūsu reģionā.”
Tikmēr Inčukalna krātuvē turpinās ieguldījumi infrastuktūras attīstībā. Īpaši uzmanība tiek pievērsta drošībai, lai krātuves darbību neapdraudētu nekādi riski. Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš: “Krātuves infrasturktūra ir izbūvēta ar tādu peņēmumu, ka kādas no infrasturktūras daļas atteikuma rezultātā daļa no citas infrastruktūras var turpināt strādāt.”
Dabasgāze Inčukalna krātuvē tiek iesūknēta pazemē aptuveni 600 līdz 700 metru dzilumā, kur tā glabājas porainā smilšakmens slānī, kas ir pildīts ar sālsūdeni. Krātuves hermētiskumu nodrošina pazemes māla slāņi. Kopumā krātuvē iespējsm iesūknēt 4,4 miljardus kubikmetrus gāzes, no kuriem 2,3 miljardi kubikmertu ir aktīvā jeb regulāri izsūknējamā gāze.
#SIF_MAF2023
