Smiltenes novadā divos ciemos jauni ielu nosaukumi

Smiltenes novada pašvaldība iecerējusi no jauna piešķirt ielu nosaukumus divos Smiltenes pilsētai piegulošos ciemos. Saltupu ciemā ielas plānots dēvēt Latvijas putnu vārdos, bet Ilgu ciemā ielām plānots dot Latvijas dzīvnieku nosaukumus. Savus ierosinājumus par šo ieceri var izteikt arī novada iedzīvotāji. 

Pašlaik Smiltenes novada Saltupu ciemā ir tikai viena centrālā – Saltupu iela. Taču tai ir vairāki atzari. Tur iekoptajiem īpašumiem skaidras adresācijas nav. Vien numuri, kuri kādreiz ierādīti šajā vietā bijušajiem mazdārziņiem. Veltas kundzes ģimene bijusi viena no pirmajiem, kuri ciematā uzcēluši māju. Sirmgalve gan līdz šim neko nav dzirdējusi par ieceri Saltupos ielām piešķirt nosaukumus. Saltupu ciema iedzīvotāja Velta Puriņa: “Tāpat visi te zina, pasaka cilvēku un zina, par kuru caurumu viņš te nāk iekšā. Tos vārdus tāpat nezinās.”

Uzzinot, ka ielu, uz kuras atrodas ģimenes īpašums, plānots dēvēt par Cielavu ielu, kundze ieceri vērtē atzinīgi. Citas ielas ciematā plānots saukt par Strazdu, Dzilnu, Dzeņu, Sīļu, Zvirbuļu, Žubīšu, Stārķu, Lakstīgalu, Sloku, Vārnu un Žagatu ielu. 

Arī Ilgu ciemā īpašumiem ir vien kādreiz piešķirtie mazdārziņa numuri. Šeit ielām iecerēts piešķirt dzīvnieku nosaukumus: Lapsu, Lūšu, Stirnu, Bebru, Ežu, Ūdru, Skudru, Briežu un Vilku ielas. Ilgu ciema iedzīvotāja Mudīte: “Skaisti, atbilstoši, mums jau te zvēriņu daudz, stirniņas it īpaši. Tās dzērves trakās gan kliedz tā, ka gulēt nevar. Labi, ka nav tāda iela, lapsiņas te nav redzētas, stirniņas gan.”

Abi šie ciemi atrodas tiešā Smiltenes pilsētas tuvumā. Piemēram, Saltupus no pilsētas šķir vien Abula upe. Tāpēc nākotnē šos abus ciemus un vēl vairākas Smiltenei cieši piegulošas apdzīvotas vietas plānots pievienot pilsētas teritorijai. Lai tas notiktu, ciematos nepieciešams sakārtot ceļu tīklu un adrešu sistēmu. Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe: “Ieliņu tīkls ir gana sazarots. Ja mēs dabā paskatāmies, tad redzam, ka šie ciemi pārvēršas par dzīvojamiem rajoniem. Tas ir tāds jautājums, kur iedzīvotājiem varētu būt viedoklis, negribētos, ka tas tiek pieņemts bez viņu ziņas. Tāpēc nolēmām, ka šo jautājumu pirms galīgās izlemšanas liksim pašvaldību noteiktajā kārtībā uz publikso apspriešanu.”

Publiskā apspriešana par jaunajiem ielu nosaukumiem notiks līdz 2. aprīlim. Gala lēmumu pieņems domes deputāti. Pēc tam lēmumu par adrešu piešķiršanu pašvaldība nosūtīs Valsts zemes dienestam, kas jaunās adreses reģistrēs Valsts adrešu reģistrā. “Informācija par mainītajām adresēm citas valsts informācijas sistēmas no Adrešu reģistra datiem saņem automātiski. Attiecīgi, ja persona bija deklarēta vecajā adresē un tā šobrīd tiks nomainīta, tad deklarētajai dzīves vietas adresei būtu jānomainās automātiski uz jauno adresei,” saka Valsts zemes dienesta Adrešu reģistra departamenta direktore Natālija Avotiņa.

Speciālisti tomēr aicina pārliecināties, vai tas tiešām ir noticis, apmeklējot portālu “Latvija.lv”. Savukārt dokumenti, kas apliecina īpašumtiesības, mainoties adresei, obligāti nav jāmaina, ja vien cilvēks pats to nevēlas.