Deviņus kilometrus no Cēsīm Raiskumā vietējie iedzīvotāji aktīvi reaģējuši uz vietējo vidū cirkulējošajām runām par agrākās pagastmājas iespējamo pārdošanu. Organizēta apkaimes cilvēku tikšanās. Šobrīd iedzīvotāji meklē plānus, kā ēkai dot jaunu pielietojumu. Cēsu pašvaldība noliedz, ka grasās ēku pārdot.
Raiskums netālu no Cēsīm ir leģendāra vieta, šeit pat uzņemts “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” – viena no visu laiku slavenākajiem latviešu kinofilmām. Tagad raiskumieši cīnās, lai saglabātu savu pagastmāju, lai tā arī turpmāk kalpotu visas sabiedrības interesēm.
Daudzi raiskumieši ikdienā brauc strādāt uz novada centru Cēsīm, arī daudzi vietējie bērni ir Cēsu skolu audzēkņi. Skolas Raiskumā nav jau 20 gadus. Pēdējās nedēļās Raiskumā mēļo, ka Cēsu novads it kā vēloties pārdot bijušo pagastmāju, kurā šobrīd notiek senioru brīvā laika nodarbības, tur arī iespēja saņemt dažādus pakalpojumus. Vietējie spriež, kā vēl apvienot iedzīvotājus, lai mājā būtu vairāk aktivitāšu. Viens no diskusijas dalībniekiem ir Aivars Lapšāns, kurš pagājušā gadsimta astoņedesmitajos gados kopā ar grupu “Ferrum” radīja mūzikas hitu “Dzērvenīte”. Idejas ir. Raiskuma pagasta iedzīvotājs Aivars Lapšāns: “Teiksim, teniss, novuss. Es jau būtu priecīgs, ka jauniešiem būtu mūzikas instrumenti. Varu palīdzēt, pamācīt viņiem spēlēt jebkādus mūzikas instrumentus. Mēs jau arī tādā veidā šeit sākām. Te jau ir raiskumieši, kuriem ir idejas, mana ideja – tai ir jābūt kā jauniešu mājai.”
Šonedēļ kopā pulcējās dažāda vecuma vietējie iedzīvotāji, kam nav vienaldzīgs gan Raiskuma, gan bijušās pagastmājas tupmākais liktenis. Pašiem jādarbojas aktīvāk, nevis jāgaida, ka kāds atnāks izdarīt viņu vietā, norāda raiskumieši. Lapšāns: “Bet pats par sevi ir vajadzīgs novada projektu vadītājs, kurš pasaka – jā, šo te mēs varam “izbīdīt”, kādam tas ir jāiesāk. Ja šo te likvidē, tad likvidatoram ir jāpasaka, ko mēs te liksim vietā.”
Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne skaidro pašreizējo ēkas pielietojamu ikdienā un norāda, ka tuvākajos divos gados ēka noteikti netiks pārdota. “Šobrīd ir tā, ka šī māja daļēji stāv tukša, tā nav noslogota katru dienu, bet katru dienu kāds šajā mājā ir. Katru dienu patstāvīgi ir Bāriņtiesas loceklis, šeit var saņemt visus notariālos pakalpojumus. Pirmdienās ir klientu apkalpošanas centrs, kur var saņemt pašvaldības pakalpojumus un valsts lielos pakalpojumus, ir sociālais darbinieks pirmdienās. Katru dienu ir komunālie strādnieki, arī policists pēc vajadzības pieņem šeit apmeklētājus.”
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova norāda, ka iedzīvotāju vidū cirkulējošajām runām par Raiskuma pagastmājas pārdošanu nav pamata, lēmumi nav pieņemti. “Nevienā darba sarunā, nevienā sanāksmē nav minēts un diskutēts šāds scenārijs, ka bijušo Raiskuma pagastmāju varētu atsavināt, kas nozīmē pārdot.”
Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Cēsu novada pašvaldības rīcībā ir vairāk nekā 13 tūkstoši dažādu nekustamo īpašumu. Pašvaldības priekšsēdētāja vietniece norāda, ka Cēsīs notiek pārmaiņas pēc novada apvienošanas. “Pašvaldības kopumā pēc 2021. gada iet pāri ļoti lielam pārmaiņu procesam, organizāciju pārmaiņu procesam. Mūsu gadījumā esam apvienojušās septiņas pašvaldības ar dažādu iepriekšējo pieredzi, dažādām darba organizāciju sistēmām. Varbūt pat dažādām kultūrām. Šie trīs gadi ir pagājuši ļoti daudzus pakalpojumus līmeņojot, veidojot dažādas pieejas, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu pārvaldībai.”
Arī otrpus Cēsīm Priekuļos iedzīvotāji satraukti runā par iespējamību, ka varētu tikt pārdota bijušā bērnudārza ēka Mašīnizmēģinātāju stacijas mikrorajonā, kurā ir arī ģimenes ārstu praskes. Jāpiebilst, ka paralēli Priekuļos darbojas bērnudārzs citā ēkā. Tomēr Suija-Markova norāda, ka nav arī nekādu lēmumu par agrākā bērnudārza ēkas pārdošanu izsolē un tajā esošās ģimenes ārstu prakses varēs turpināt darbu.
