Dzejas dienu pirmsākumi Latvijā meklējami jau tālajā 1965. gadā. Laika gaitā mainījušies mīļākie dzejnieki un viņu aktualizētās tēmas, bet tradīcija ir iesakņojusies uz palikšanu. Šogad Dzejas dienu pasākumiem pirmo reizi pievienojusies arī slimnīca “Ģintermuiža”.

Ar rudens ziedu pušķiem septembrī nāk rudens, kas Latvijā jau daudzus gadu desmitus ir Dzejas dienu laiks. Šogad pirmoreiz dzejasmīļi pulcējās arī slimnīcā “Ģintermuiža”, kur savas emocijas dzejas rindās izteica gan slimnīcas darbinieki, gan pacienti.

Pasākumā izskan gan Ārijas Elksnes un citu labi zināmu dzejnieku dzejoļi, gan arī pašu sarakstītas rindas. Dāvis ReTV stāsta, ka viņam vismīļākā esot Kārļa Skalbes dzeja, kas atgādinot viņa aizraušanos bērnībā. “Viņam ir tēlainas pasakas. Kad es viņu lasu, es aiztaisu acis un iztēlojos to kā filmu. Tā man kādreiz bija tāda nodarbe filmu vietā. Sen neesmu lasījis, protams. Kā izdzirdēju par šitādu iespēju, es uzreiz pieteicos. Atcerējos bērnību, uzreiz, aiztaisot acis, redzēju kādu daļu no savas bērnības.”

 Esot bijuši arī mēģinājumi rakstīt savu dzeju, tomēr Dāvis par to īsti runāt negrib. Slimnīcā “Gintermuiža” atzīst, ka dzejas dienas – tāpat kā mākslas dienas, kas slimnīcā notikušas jau vairākkārt –, ļauj ne tikai radoši izpausties, bet palīdz arī atveseļošanas procesā. “Motivācijas centra pacienti iegūst kaut kādas jaunas prasmes. Tas ir satraukums, tas ir publiski uzstāties, vispār jau tās prasmes trenē un mēģina rādīt sevi, lasīt dzeju. Tā ļoti direktīvi, ka es liktu dzeju kā metodi, noteikti nē, jo es pati esmu tādā sākumposmā, kā dzejniece piedzīvoju pirmās dzejas dienas, bet tas ir manos plānos, ka es gribētu to darīt,” saka mākslas terapeite Inga Bitēna.

Tomēr esot vēl kāds iemesls, kāpēc “Ģintermuiža” ne vien organizē Dzejas dienu pasākumu, bet to iekļāvusi arī Latvijas dzejas dienu pasākuma kopējā plānā. “Ideja iekļauties Dzejas dienas ir cieši saistīta ar to, ka beidzot ir pienācis laiks, lai uz psihiatrisko klīniku, lai uz ārstiem psihiatriem, psihiatriskiem pacientiem, lai cilvēki uz viņiem paskatītos citādākām acīm un pārstātu uzskatīt par kaut ko biedējošu, par kaut ko īpaši atšķirīgu. Dzejas dienu kontekstā mums radās šī ideja savā ziņā atvērt “Ģintermuižu” pasaulei,” saka Lilita Caune, narkoloģiskās ārstniecības vadītāja.

Pasākuma organizatori ir pārliecināti, ka dzejas dienas slimnīcā “Ģintermuiža” atklās vēl ne vienu vien talantu, kļūs par vēl vienu tradīciju.

#SIF_MAF2023