Sākoties karam Ukrainā, daudziem radās pārdomas par drošību Latvijā un pastiprinājās arī interese par Zemessardzi. Tā bijusi pēdējo gadu laikā lielākā iedzīvotāju aktivitāte stāties Zemessardzē. Kāda tā ir šobrīd, kad pagājis vairāk nekā gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā? 

Lielvārdietis Armands Troska šobrīd ir vecākais zemessargs Ogres bataljonā. Viņš ir viens no diviem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas Zemessardzē iestājās pēc 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā. Visus vienojusi kopīga doma – aizstāvēt Latviju nepieciešamības gadījumā. Viņš atzīst, ka nebija daudz jādomā, lai pieņemtu šādu lēmumu, jo bijis skaidrs, ka ir lietas, kuras noteikti jāapgūst.

“Tad, kad tev cilvēkam ir četri bērni… Es domāju, ka tā ir pietiekoši liela motivācija. Vai tad, kad tev skaidrs, ka šī valsts ir vienīgā, kurā tu vari runāt latviski. Tā ir vienīgā vieta principā, kur latvieši var dzīvot, tad tā arī ir tā motivācija.”

Ogres bataljona virsseržants Uldis Veliks ReTV stāsta, ka interese par Zemessardzi aizvien ir, bet mazāka. Taču tie, kuri nāk, esot motivēti apgūt karavīra prasmes. “Nobrieduši cilvēki nāk, kas tiešām saprot šo vērtību, kāpēc jānāk uz Zemessardzi. Kuriem ir ģimenes, kuri ir šeit iesakņojušies, kuri šo negrib pazaudēt. Kas nāk, lai būtu gatavība, aizstāvība, cīnīties.” 

Vidēji Zemessardzē gadā tiek uzņemti līdz tūkstotim iedzīvotāju. Par šo gadu dati vēl nav apkopoti. Lielāka aktivitāte tostarp vērojama valsts svētku mēnesī. Šobrīd kopumā Zemessardzē ir vairāk nekā 10 000 cilvēku. Un situācija Latvijā vērtējama kā laba. Anita Krieķe-Jermacāne: “Nobrieduši cilvēki nāk, kas tiešām saprot šo vērtību, kāpēc jānāk uz Zemessardzi. Kuriem ir ģimenes, kuri ir šeit iesakņojušies. Arī šobrīd interese joprojām ir liela, cilvēki pievienojas dienestam. Un mūsu uzdevums ir sniegt šiem pilsoņiem iespēju apgūt militārās iemaņas. Jo tad vairāk pilsoņu būs izgājuši šo vismaz militāro pamatapmācību un iekļauti militārajā sistēmā, jo ātrāk mēs spēsim viņus piesaistīt valsts aizsardzībai krīzes situācijās.” 

Ar Zemessardzes darbu šodien iespēja bija iepazīties arī skolēniem no Ogres novada skolām. Viņi devās militāri patriotiskā gājienā dabas parkā “Ogres Zilie kalni”. Lielākā daļa ReTV uzrunāto jauniešu gan norāda, ka paši nevēlētos būt daļa no zemessardzes.

Kā liecina zemessardzes dati, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pieteicās lielākais cilvēku skaits, kāds ir bijis pēdējo gadu laikā. 

#SIF_MAF2023