“Lai cik slikti un nelabvēlīgi bijuši laikapstākļi, cukurbietes nekad uz lauka nav palikušas,” saka Saldus novadā esošās akciju sabiedrības “Pampāļi” vadītājs Mārtiņš Vaļko. Pēc daudzu gadu pārtraukuma šogad te atsākta cukurbiešu audzēšana, bet pirmais gads nav skopojies ar pārbaudījumiem. Tā šobrīd uzņēmuma laukos var redzēt neierastu skatu – neskatoties uz sasnigušajiem laukiem, ir aktīvākais cukurbiešu ražas novākšanas laiks.
Šis nav vienkārši apsnidzis lauks. Ielūkojoties vērīgāk, var redzēt, ka zem sniega ir cukurbietes, un ir tā sanācis, ka šobrīd ir aktīvākais cukurbiešu ražas novākšanas laiks.
Akciju sabiedrība “Pampāļi” savulaik bija viena no lielākajām cukurbiešu audzētājām. Līdz ar cukura ražošanas nozares likvidēšanu Latvijā arī te šīs kultūras vairs nebija. Atsākt ar to nodarboties aicināja uzņēmums “Otaņķu dzirnavnieks”, kurš sadarbojas ar cukura rūpnīcu Kedaiņos Lietuvā, bietes novācot, kraujot un piegājot. Pampāļos šogad cukurbietēm atvēlēti 170 hektāri zemes. Un pirmais gads bijis izaicinājumiem bagāts jau no iesēšanas laika, kad mitrumu mīlošajam augam bija par sausu, briešanas process vasarā bija labvēlīgs, bet novākšanas laiks rudenī nāca ar tādām lietavām, ka tehnika uz lauka nevarēja tikt, oktobrī izdevies noņemt cukurbietes vien no 20 hektāriem. AS “Pampāļi” vadītājs Mārtiņš Vaļko: “Pie cukurbietēm nonāca ļoti daudz zemes, dubļi, un šie darbi tika pārtraukti, arī tehnika grima. Oktobris ir bijis pēdējos 10 gados mitrākais mēnesis. Mums nekas cits neatlika, kā gaidīt salu. Ja būtu bijis šajā brīdī tīrs kailsals, tad atkal, visticamāk, būtu ļoti sarežģīti biešu novākšana. Paldies Dievam, ka uzsniga sniega sedziņa, kas neļāva zemei pilnībā sasalt.”
Šobrīd Latvijā ir sešas saimniecības, kurās audzē cukurbietes Lietuvas cukura pārstrādes uzņēmumam. Mārtiņš Vaļko cer uz šīs kultūras audzēšanu ilgtermiņā. “Viss ir atkarīgs no Kedaiņu cukurfabrikas rūpnīcas. Ja viņi vēlēsies redzēt, viņiem būs stratēģiski svarīgi, lai Latvijā ir cukurbietes, tad tās būs. Ja nē, tad nebūs. Mēs jau esam šo sadarbību noslēguši uz nākamo gadu. Mēs iegūstam milzum daudz pozitīvu atspaidu, mums uzlabojas augu maiņa, mēs iegūstam cukurbietes, mums no cukurbiešu rūpnīcas mums tiek piegādātas ar atpakaļ cukurbiešu graizījumi, ko mēs varam izmantot slaucamajām govīm. Un, iespējams, ja būs labāki gadi, labāki apstākļi, mēs arī novāksim cukurbiešu lapas, ko mēs varam pēc tam izmantot biogāzei, lai ražotu enerģiju.”
Biešu raža katrā laukā atšķiras, bet kopumā tās augušas labi. Turklāt pa šiem gadiem, kad Pampāļos cukurbietes vairs neaudzēja, selekcionētas ļoti efektīvas un augstražīgas šķirnes. Vaļko: “Ja mēs kādreiz runājām par 50 tonnām no hektāra, kas bija ļoti laba raža, atsevišķos laukos pat bija 60 tonnas, tad šobrīd jau mūsu sliktākais lauks parāda 60 tonnu ražību. Bet augstākie jau sasnieguši 80, ir pat reģioni, pie atbilstošiem laikapstākļiem var sasniegt pat līdz 100, 110 tonnu no hektāra.”
Jāteic, ka sniegā šie lauki būs arī jāsagatvo ziemas guļai – jāapar, jākultivē, bet nākamgad te augs kukurūza, bietēm būs ierādītas citas vietas.
