Turaidas muzejrezervāta teritorijā valdīja rosība, aizvadot pasākumu “Siena diena Turaidā”. Dalībniekiem bija ļauts praktiski darboties pļavā, iesaistīties diskusijās, domājot un runājot par pļavu un tās nozīmi ikdienā. 

“Siena dienas” organizatore Margita Poriete par pasākuma norisi stāsta: “Mēs grābjam Turaidas muzejrezervāta pļavu, izzinām pļavu, runājam par to, ko mums pļava dod kā ekosistēma. Mēs arī uzzinām par to, kā pļavu cilvēki uztvēra senos laikos. Kādi ir senie stāsti, kāda ir folklora, kādi ir ticējumi.”

Siena diena muzejā norisinās jau otro gadu, uzsverot pļavas nozīmīgumu kā senā, tā arī mūsdienu skatījumā. “Pļava katram cilvēkam ir ar savu nozīmi. Kādreiz auglīga, skaista, ziedoša pļavai bija iztikas nozīme, kad bija vajadzīgs šis siens mājdzīvniekiem, lai varētu izdzīvot. Lai cilvēkam būtu turība nodrošināta. Protams, mūsdienās pļava, pirmkārt, ir estētiska vērtība. Mums patīk skaisti ziedi, patīk pīt skaistus ziedu vainagus Jāņos, bet ir jāpadomā arī tālāk un plašāk, lai šīs pļavas saglabātos. Lai būtu šie kukainīši, lai būtu mazie tārpiņi, lai būtu visa dzīvā radība pļavā,” tā Margita Poriete.

Pasākuma dienā par pļavas vērtību un tās pielietojumu arī citās nozarēs stāstīja Siguldas novada pašvaldības lauku attīstības speciāliste Ineta Ēriksone. “Pļavu kā kukurūzu, kā rapsi var izmantot bioenerģijas ražošanai. Varbūt Latvijā tas nav tik populāri, bet citās valstīs, piemēram, Vācijā, lūk, kur ir tie lielie zālāji, pļavu platības, kas netiek izmantotas lopbarībā, tiek izmantotas bioenerģijas ražošanai. Pļava arī ir viena no tām dabas vērtībām, kas uzkrāj no gaisa oglekli, fotosintēzē pārveido par organiskām vielām, kas nonāk zemītē. Šeit ir milzīgi daudz uzkrāts ogleklis. Ja, piemēram, Turaidā izdomā šo vietu uzart, tad tas ogleklis – hops! – aiziet atpakaļ gaisā. Tā kā šeit ir zālīte, šeit daudzus gadus uzkrājas ogleklis. Tāpat kā purvi, kā meži dara ļoti lielus labumus.” Vēl viens pļavas labums, ar ko dalījās Ineta Ēriksone, ir siltuma ieguve, ēkās nodrošinot apkuri ar sienu.

Siena dienā tika gatavoti arī pļavas ēdieni, tai raksturīgā siena laika zupa, ko, kā vēsta viesu nama “Mauriņi” saimniece Māra Zemdega, latvieši ēda vasarā, kad vēl nebija ienākušās rudens ražas veltes. Tāpat tika stāstīts arī par maizi, kas pasākuma dienā tika celta godā. Saimniece Māra Zemdega dalījās pieredzē par maizes cepšanu agrāk un tagad, stāsta, ka latviešiem vienmēr bijusi kārtīga maize no dabiskā ierauga.

Visas diena garumā “Siena dienas” dalībnieki un viesi baudīja mūzikas pavadījumu un pasākuma noslēgumā baudīja teātra uzvedumu par pļavu, sienu un dabas norisēm.

#SIF_MAF2023