Sākumā trīs, bet šobrīd divi stārķēni – tā šovasar gājis stārķu ģimenei, kura neatlaidīgi izcīnīja savu vietu tomēr ligzdot uz pārbūvējamā Kuldīgas kultūras centra jumta. Biologi saka – šī sezona nav bijusi tā labvēlīgākā stārķu ligzdošanai. Ir daudz ligzdu, kurās nav izaudzis neviens mazulis vai kurās vasaras laikā stārķēnu skaits ir samazinājies.

Šobrīd lielākā rosība pārbūvējamā Kuldīgas kultūras centra ēkā ir uz jumta. Tur stārķu pāris audzina divus bērnus. Jau stāstījām, ka šie stārķi īpaši neatlaidīgi vēlējās ģimenes ligzdu vīt tieši te. Pārbūves dēļ bija nojaukta viņu iepriekšējā vieta – skurstenis. Viņi sāka vīt ligzdu uz pāļu urbšanas iekārtas. Kad arī tur to neļāva, izvēlējās tagadējo vietu. Ligzdā tika izdētas trīs olas, arī izšķīlās trīs stārķēni. Kāpēc šobrīd tiek loloti tikai divi? Ornitologi saka – laikapstākļu dēļ. “Viņi atlidoja pavasarī, un pavasaris bija tāds mitrs diezgan. Tad klasiski izdēj piecas, retāk – trīs četras. Tad, kad nāk tas mazuļu šķilšanās laiks, pēc tam jābaro, vasara paliek sausāka. Viņi taisa selekciju, respektīvi, saprot, ka nevar izbarot. Vai nu izmet no ligzdas, vai apēd. Un pārsvarā šobrīd ir tā, ka ir viens vai divi mazuļi,” norāda biologs, ornitologs Ritvars Rekmanis.

Divi mazuļi ir arī ligzdā, kas ir “Grigaļu” sētā pie pirtiņas. Saimnieks Jānis Podnieks stāsta, ka šais mājās dzīvo jau 20 gadu, bet stārķi te nav ligzdojuši divas reizes. Tad licies, ka sētā kaut kā pietrūkst. “Standarta latviešu ģimene. Man liekas, šopavasar ļoti vēlu atnāca ligzdā. Olas varbūt arī tad vairāk, tā smalki nav piefiksēts, bet vienu gadu stārķēns arī bija izmests.”

Bioloģijas zinātņu doktore Māra Janaus uzsver, ka barība ir varenākais iemesls, kas liek stārķiem rīkoties. Putnu ēdienkartē galvenokārt ir kukaiņi dažādās attīstības stadijās, stārķi nesmādē arī peles, kurmjus, vardes un čūskas. Šīs vasaras sausums stipri samazināja barības apjomu. Vai šāds ligzdošanai nelabvēlīgs gads var ietekmēt nākamā gada stārķu skaitu Latvijā? “Es neteikšu, ka tā. Pirmkārt, tāpēc, ka baltais stārķis dzimumgatavību sasniedz trešajā, ceturtajā gadā pēc piedzimšanas. Tās sekas teorētiski varētu ieraudzīt pēc trim četriem gadiem. Ir bijuši daudz nelabvēlīgāki gadi, kad ir sakritis tā, ka ir bijuši slikti ziemošanas apstākļi vai slikti apstākļi viņu migrācijas trasēs, ligzdošanas sekmes bijušas ļoti zemas. Bet pēc tam ļoti ātri šī populācija atkal atjaunojas, ja neiekrīt tā, ka daudzus gadus pēc kārtas ir šādi nelabvēlīgi apstākļi.”

Māra Janaus atzīst, ka stārķu skaits pēdējos gados Latvijā ir nedaudz samazinājies, bet ne tik, lai par to celtu trauksmi. Kopumā Latvijā baltajiem stārķiem klājoties labi. Pēc aptuvenām aplēsēm šobrīd mūsu valstī ir ap 12 000 apdzīvotu ligzdu. Nākamgad notiks starptautiska balto stārķu uzskaite.