Piena iepirkuma cena tik tikko nosedz pašizmaksu. Par kredītiem jāmaksā dārgāk. Sausuma dēļ vismaz pagaidām izdevies savākt tikai pusi no nepieciešamās lopbarības. Tās ir problēmas, ar kādām zemnieki sagaida vasaras saulgriežus. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs saņemot arī ziņas par iespējamo lopu skaita samazināšanu. Tomēr Latgalē zemnieki esot noskaņoti optimistiski un cer, ka veldzējošās lietus lāses sasniegs arī viņu laukus, tādējādi atrisinot vismaz vienu problēmu.
Zemnieku saimniecības “Gribolva” jaunajā kūtī, kas uzbūvēta tikai pirms pusgada, govis ir mierīgas un aprūpētas. Par patīkamu klimatu šeit rūpējas ventilatori, govīm ir savs SPA un slaukšanas robots. Tikmēr saimniekam rūpju daudz vairāk. Kredīti par jauno kūtu jāmaksā, bet piena cenas knapi turoties pašizmaksas robežās. SIA “Gribolva” saimnieks Pauls Sermais saka: “Pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā piena cena nokrita mūsu gadījumā līdz 34 eiro centiem par litru. Tā tā turas. Par maiju ir viens cents klāt. Būtiski ietekmē banku procenti, kas ir pieauguši, un sola uz priekšdienām, ka vēl palielinās. Tas ir tāds sāpīgākais, ko nevaram ietekmēt.”
Lai problēmu neliktos par maz, pamatīgi jāpiedomā arī par piena devējiņu ēdienkarti. Saimniecībā kopumā ir vairāk nekā 200 lopu, kuriem nepieciešams gan siens, gan skābbarība, bet lietus Preiļu novadam ejot garām, no leknas zāles laukos ne vēsts. Sermais: “Skābbarībai no ražas, kas šogad tiek iegūtas no hektāra, ir gandrīz uz pusi mazākas pret iepriekšējiem gadiem, un tur, kur ir dabīgās pļavas vai nepārsētie zālāji, kādi 30% no tā, kas iepriekš iegūts. Līdz ar to barība vēl nav pietiekoši sagādāta.”
Skābbarības sagatavošanai būtiska esot kukurūza. Šogad gan tā piedzīvojusi ekstremālus apstākļus, mazie stādiņi izkaltušajā zemē vismaz pašreiz optimismu nevieš.
Barības savākšana lopiem šogad problēmas sagādā ne tikai tiem zemniekiem, kam simtiem lopu kūtī, bet arī tiem, kam iztiku dod dažas gotiņas. “Siena raža ir puse no cerētā. Vēl cerēsim uz atālu uz rudens pusi, un ir jau sarunāts viens kaimiņš, kurš varbūt nedaudz izpalīdzēs, kuram ir iekrājumi no pagājušā gada,” saka z/s “Juri” īpašnieks Juris Lubāns.
Arī “Gribolvas” saimnieks cer uz lietu un atālu. Mazliet esot arī pagājušā gada rezerves, bet par lopu skaita samazināšanu gan nedomāšot. Drīzāk tieši pretēji, jo, ja nebūs labas barības, kritīsies izslaukums. Lai nomaksātu kredītus, pienu vajag vairāk. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra lopkopības konsultante Silvija Dreijere ReTV teic, ka satraucoša informācija ienākot, tomēr Latgale bez lopiem nepalikšot. “Samazinājums, kas ir katru gadu. No tām tendencēm jau mēs neizbēgsim, bet Latgales reģionā un arī citos, kas tālāk no Rīgas, ir nākamais jautājums. Lai tā nozare ir smaga, ar ko tad nodarbosimies? Tas nav vienas dienas jautājums – pārprofilēties vai uzsākt kaut ko citu.”
Kā norāda Dreijere, laika apstākļus izmainīt nevaram, bet piena cenas zemnieki varot stabilizēt, ja vien sadarbosies, veidos kooperatīvus un slēgs koplīgumus.
#SIF_MAF2023
