Par hektāru kartupeļu stādījumus šogad samazinājis zemnieks Ilmārs Immurs Brenguļu pagastā. Viņš teic, šādu lēmumu pieņēmis galvenokārt pandēmijas dēļ. “Tik grūti kā šoziem nav bijis ar kartupeļu realizāciju, kad nevienu brīdi nevar saplānot. Skolas būs vaļā, būs patēriņš - nebūs, pavasarī kaut kas atvērsies - neatvērsies.”

Savulaik saimniecībā audzēti kartupeļi arī cietes iegūšanai, tad stādījumi bijuši ap 20 hektāriem. Taču saimniecība atrodas tālu no pārstrādes uzņēmumiem, tāpēc platības pamazām samazinātas. Tagad stādījumi ir vien aptuveni pieci hektāri. “Esam nonākuši pie tā, ka ar graudiem un rapsi ir izdevīgāk strādāt, tomēr kartupelis, visi zina, ka tā ir darbietilpīgāka kultūra, sevišķi pie šķirošanas un sagatavošanas darbiem.”

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pēdējo piecu gadu laikā kartupeļu platības Latvijā sarukušas vairāk nekā par tūkstoš hektāriem un pērn stādījumu kopējā platība nedaudz pārsniedza 8000 hektārus. Visvairāk zemnieki samazinājuši tieši pārtikas kartupeļu stādījumus - pat par 1200 hektāriem. Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle ReTV Ziņām skaidro, ka zemnieki, kuri vairs neaudzē kartupeļus pārtikai, pievēršas cietes vai čipsiem paredzētu kartupeļu audzēšanai. “Neliels skaits, kuri aiziet no nozares, jo viņiem tehnikai kalpošanas laiks ir beidzies un jaunu vairs negādā, bet lielie profesionāļi, kuriem investīcijas, kaut ko samazina, bet viņi neaiziet, neliela daļa pārorientējas uz pārstrādi.”

Kartupelis kā pārtikas produkts ir ļoti vērtīgs un satur cilvēku organismam daudz noderīgas uzturvielas. Ne par velti latvieši daudzus gadsimtus kartupeli sauc par otro maizi. Dažādu modernu diētu vadīti cilvēki kartupeļus mēdz izslēgt no savas ēdienkartes. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe ReTV Ziņām stāsta, ka tieši patērētāju ēšanas paradumu izmaiņas ir vēl viens iemels, kāpēc lauksaimnieki samazina kartupeļu stādījumu platības. “Tie vairs nav tik moderni. Tas nav stilīgi. Kebabi, burgeri, tie ir modernāki, visādi suši, kartupelis - nē. Tas, ka daudz ēdam frī un pārstrādājam čipsos, tā vēl lietojam.”

Tikmēr uztura speciāliste Agnija Irkle kā kartupeļa galveno vērtību izceļ ogļhidrātus. Tie cilvēka organismam nodrošina nepieciešamo enerģiju. “Kartupelis ne tikai enerģijas avots, bet arī satur C vitamīnu. Ir jāuzmanās, jo šis C vitamīns ir ļoti termonestabils, jo, to termiski apstrādājot, tas bēg projām. Bet noteikti jāņem vērā, ka kartupeļus varam iekļaut ikdienas uzturā, to varētu darīt vismaz divas reizes nedēļā pa diviem kartupeļiem.”

Tāpēc, lai kartupelis nezaudētu vērtīgās uzturvielas, būtiski to pareizi pagatavot. Gaistošais C vitamīns dārzenī noteikti nesaglabāsies pēc fritēšanas karstā eļļā. Bet vārīti vai vienkārši cepti kartupeļi noteikti būs vērtīgs uztura papildinājums.

Foto: FreePik