Aizvadītā gada vasarā plašas diskusijas iedzīvotāju vidū raisīja Tīnūžu pagastā esošais briežu dārzs. Klīda baumas, ka briežus plānots nošaut. Dārza īpašnieki gan apgalvoja, ka tā nav patiesība un tiks meklēti risinājumi, kur briežus nogādāt, jo ganāmpulkā tie vairs palikt nevarēja. Tagad izdevies dzīvniekiem atrast jaunas mājas. Taču vietējie iedzīvotāji skatās uz lēmumu skeptiski un satraucas, ka dzīvnieki tiks pārvērsti desās.
Vēl nesen Tīnūžu pagasta briežu dārzā uzturējās aptuveni 45 brieži. Tā kā briežiem bija izveidojusies tuvradniecība, decembrī lielākā daļa dzīvnieku tika pārvesti uz kādu privātu saimniecību Vidzemē. Ogrēnieši, kuri apvienojušies iedzīvotāju atbalsta grupā briežu dārza saglabāšanai, gan šo lēmumu vērtē skeptiski. Grupas koordinatore Inese Ozoliņa norāda, ka šaubas ir joprojām par briežu turpmāko likteni. “Mūsu nosacījums ir, ka briežiem tiek saglabāti tādi dzīves apstākļi, kādi šeit. Tātad, respektīvi, viņus ņem nevis lai taisītu gaļas konservus vai atdotu desās, bet nodrošinātu viņiem to labturību. Protams, ka uz tādu jautājumu “Rīgas meži” klusēja,” saka ogrēniete, iedzīvotāju atbalsta grupas koordinatore Inese Ozoliņa.
“Rīgas meži” uzsver – vienošanās ir par genofonda uzlabošanu. “Esam noslēguši līgumu ar konkrēto briežu dārzu. Un viņi ir arī šajā līgumā uzsvēruši, ka dzīvnieku iegāde ir ar mērķi genofondu uzlabošana,” saka SIA “Rīgas meži” pārstāve Ieva Bērziņa.
Sākotnēji kā vēl viens risinājums bija briežus palaist savvaļā. Taču uzņēmumā “Rīgas meži” norāda, ka ir saņemts Valsts meža dienesta atzinums, kas šādu iespēju izslēdz. Meža dienests savu lēmumu pamato ar trīs svarīgākajiem punktiem. “Viens ir, ja pieņemts lēmums šajās medību platībās viņus ierobežot. Iedomājaties loģiku, lai kaut ko izlaistu, tur vēl papildus kaut kas jānomedī vairāk. Otrs ir, ja šie dzīvnieki nav piemēroti savvaļā, tātad – kaut kur intensīvā zonā audzēti. Trešais ir tā lieta, ka šiem īpašniekiem šo dzīvnieku, kas turēti nebrīvē, ir jāpierāda, ka šo, konkrēti staltbriežu, izlaišana savvaļā neatstās negatīvu ietekmi un staltbriežu populācijas genofondu kopumā,” saka Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Šobrīd briežu dārzā palikuši ir buļļi, kuri tiks pārvērsti pavasarī, kad pēc ragu nokrišanas būs droši tos pārvadāt. Ogrēnieši gan arī uz šo lēmumu skatās neticīgi. Kad visi dzīvnieki tiks pārvesti uz saimniecību, briežu dārzu plānots veidot iedzīvotājiem kā atvērtu teritoriju un rīkot dažādas aktivitātes, kas saistītas ar vides izglītību. Bērziņa: “Šī tik tiešām ir unikāla teritorija. Tajā nav veiktas ne mežistrādes. Šajā teritorijā ir dzīvojoši faktiski tikai brieži. Un tāpēc mēs šo teritoriju vides izglītībai, iespējams, zinātnei vēlamies arī tieši šādu saglabāt.”
