Talsu novada Balgales pagastā aizvadīts jau otrais “Roņu un pingvīnu festivāls”, pulcējot rūdīšanās entuziastus un ziemas peldētājus ar dažnedažādām veselīgām sporta un rūdīšanās aktivitātēm. Dalībniekiem bija iespēja tuvāk iepazīt ziemas peldētāju dzīvi un izprast, kāpēc tas ir veselīgi – iet peldēt ziemā.
Par spīti vējam, sniegam un ne visai patīkamiem laika apstākļiem, Balgales pagasta “Dimantos” sapulcējies krietns bariņš “roņu – jeb cilvēku, kas ziemā peld” un “pingvīnu – jeb cilvēku, kas ziemā ūdenī iemērcas”, lai vienotos kopīgās aukstumpeldēs un iemācītos ko jaunu. Ideja organizēt šādu pasākumu radusies jau pandēmijas laikā. Balgales brīvā laika pavadīšanas centra vadītāja, festivāla organizatore Zinta Dreimane: “Braucām ar riteņiem, skrējām uz mežu un peldējāmies. Tas deva tādu enerģiju, dzīvei parādījās pilnīgi citas krāsas un jauna garša.”
Ja pagājušajā gadā festivāls bijis vairāk kā kopā sanākšana un domu apmaiņa, tad šogad tas ir ne tikai izklaidējošs, bet arī izzinošs pasākums – ar dalībniekiem zināšanās dalījās Latvijā vienīgais Vima Hofa (Wim Hof) audzēknis un Rūdīšanās skolas dibinātājs Māris Žunda. “Šodien mans uzdevums bija padalīties ar tādiem pirmajiem virzieniem, soļiem, ko var darīt ar ziemas peldēm, rūdīšanos – kā to uzsākt, kādas kļūdas, kādi jautājumi cilvēkiem.”
Vēl viens šī gada festivāla jaunums bija sportiskās aktivitātes, kur dalībniekiem gan dāmu, gan kungu konkurencē bija iespēja tikt arī pie kausa.
Skatoties uz sniegā un vējā skrienošajiem un peldošajiem “roņiem”, liekas, ka laika apstākļi festivāla dalībniekiem netraucē – svarīgākais esot morāli sagatavoties, pats grūtākais – uzsākt. Šādas kopābūšanas gan esot ļoti svarīgas, jo grūtumu esot vieglāk pievarēt kopā. Dreimane saka: “Pirmās reizes, kad mēs braucām uz ezeru, bija tāda kā iekšējā panika un stress, jo tā ir izkāpšana no komforta zonas, jo ir sasodīti auksti, bet pamazām, pamazām. Mums ir ļoti forša kompānija.”
Dalībnieki gan atzīst, ka vairāk to dara sajūtu un emociju dēļ – galvenokārt esot milzīgs enerģijas pieplūdums. Tomēr svarīga, it īpaši mūsdienu cilvēkam, esot tieši rūdīšanās. Žunda: “Kādreiz mēs bijām vairāk adaptēti visiem šiem procesiem, kas ir aukstums, karstums, krasās laikapstākļu izmaiņas un vēsums. Un šobrīd esam ļoti ieslīguši šajā komfortā un nespējam tam vienkārši pieadaptēties.”
Šogad festivāls pulcēja lielāku dalībnieku skaitu nekā pērn, arī no Liepājas un Kuldīgas, un pavisam noteikti šī tradīcija Balgalē turpināsies.
