Mazie ronēni ziemeļu vēja dēļ atceļojuši no Igaunijas šurp atnestajiem ledus klučiem. Dabas aizsardzības pārvaldē uzsver, ka cilvēki ronēniem nedrīkst tuvoties.

Pirmās ziņas par Rīgas jūras līča piekrastē atrastajiem ronēniem Dabas aizsardzības pārvalde saņēma nedēļas nogalē, kad cilvēki arī steidza tos liedagā aplūkot.

Kā ReTV Ziņām skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks Andris Širovs, vēja salauztie ledus kluči šobrīd kļuvuši par vietu, kur roņu mammām ar mazuļiem patverties. Gaišie un brīžiem pat vēl pūkainie ronēni varētu būt dzimuši aptuveni pirms mēneša Igaunijas salu piekrastē, un, ledus gabaliem atdaloties, nu nokļuvuši Rīgas jūras līča piekrastē. Līdz šim pamanītie ronēni ir veseli, cilvēku palīdzība tiem nav nepieciešama.

Andris Širovs pauž: “Problēma no cilvēku puses - pastaigājamies, ņemam līdzi suņus, tad viņi roņiem ir nevēlami. Var suņiem uzklupt, iekampt, savainot, bet cilvēks grib pēc iespējas tuvāk pieiet un uztaisīt selfiju, pielikt klāt bērnus un fotografēt. ”

Širovs uzsver, ja krastā pamana roni un ļoti vēlas to iemūžināt, obligāti jāietur droša distance, tas ir, vismaz 4 līdz 5 metri. Jāatceras, ka arī ronis, sajūtot briesmas, var kļūt agresīvs un iekost cilvēkam, kā arī šāda tuvošanās dzīvniekam rada ļoti lielu stresu. Īpaši jāuzsver, ka roņu mazuļus, kuri gozējās krastā, nekādā gadījumā nevajadzētu mēģināt kaut kā bakstīt, kur nu vēl iestumt atpakaļ jūrā.

Jāpiebilst, Baltijas jūra ir mājvieta trīs sugu roņiem: plankumainajiem, pogainajiem un pelēkajiem roņiem.

“Pie mums pelēkais, viņam iet labi, populācijā pieaugums, bet pēdējos 100 gados tas ir samazinājies, jo bija atļautas roņu medības,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldē.

Jāatgādina, ka pērn Rīgas Zoodārzā tika nogādāti 25 savainoti un suņu sakosti ronēni, tiesa gan - neviens no viņiem neizdzīvoja. Pieredze liecina, ka pēc šādām traumām roņus izdodas glābt ļoti reti.