Jūlija vidū divi jaunieši – Jēkabs Dzenītis un Dāniels Liecis – sāka 600 kilometru garu pārgājienu pāri Latvijai ar mērķi piesaistīt līdzekļus labdarības organizācijām. ReTV kolēģi ar abiem jauniešiem satikās distances vidusposmā, bet jau tagad abi ceļotāji ir sasnieguši galamērķi –Ventspili –, noslēdzot 18 dienu ilgo pārgājienu. 

Jēkaba un Dāniela pārgājiens sākās 14. jūlijā Zilupē. 18 dienās ar mugursomām plecos bija jānoiet vairāk nekā 600 kilometru. Abi ceļabiedri ir draugi, abiem patīk piedzīvojumi. Domājuši arī, ka pēc rakstura ir līdzīgi, tāpēc bijis visai viegli piekrist šādam izaicinājumam. Taču, kā izrādījās, to pievarēt nepavisam nebija viekārši. “Mums sanāca ļoti daudzi mazie konflikti, jo ar to cilvēku pavadi visu rītu, pusdienas laiku, vakaru, nakti kopā. Un kaut kādi sīkumi, ko tas otrs cilvēks dara, sāka krist nedaudz uz nerviem,” saka Dāniels Liecis.

Jēkabs Dzenītis: “Katru dienu mazie konflikti auga un auga... Mēs sapratām, ka to mums ir jāizrunā. Pirms pārgājiena gatavojāmies, ka būs konflikti, bet neuzskatījām, ka tas būs kaut kas nopietns, jo mums likās, ka “mēs taču esam tik līdzīgi”! Bet mēs pilnīgi neesam līdzīgi! Mēs esam pretēji.” 

Līdzās ikdienas strīdiem bija arī citas grūtības. Dāniels saka: “Man sāpēja kājās. Parādījās tulznas, saites sāpēja, asinsvadi, ceļgali, bija apdegumi, galvassāpes, slikta dūša, vēders sāpēja... Visas problēmas, ko var iedomāties.”

“Es raudāju. Raudāju apmēram kādas trīs stundas no vietas. Es Dānielam teicu: “Viss ir briesmīgi! Es šo vairs nevaru!” Mums bija ļoti gara saruna par to, ko darīt un kā darīt. Apsvērām pat atcelt pārgājienu. Mums ir bijuši arī daudz emociju uzplūsmes vienam pret otru, tās dusmas. Negribas teikt, bet naids. Ir brīži, kad gribi pat otram gandrīz vai dot ādā. Un arī bija momenti, kad runājām un gribējas raudāt abiem. Bet kaut kā ar to visu tiekām galā, ļoti atvērti komunicējām, kas ir liels pluss, jo daudzi to nedara. Un tas, man liekas, noņēma to milzīgo svaru nost no pleciem.”

Filmēšanas grupa puišus satika netālu no plānotā maršruta galapunkta – Ventspilī uz Dienvidu mola. Lai misija būtu pilnībā pabeigta, viņiem bija jānoiet vēl 500 metri. Jēkabs: “Tas šķita tiešām mūžīgi, ka ej katru dienu. Tu celies, konstanti jāiet un jāiet. Pilnīgi mazliet raudiens nāk no tā, ka esam galā, es varēšu atpūsties, atgriezties normālā dzīvē... Bet šis bija ļoti vērtīgi. Es domāju, ka es šo nekad neaizmirsīšu.”

Dāniels saka: “Es jūtos šobīd emocionāli pārņemts ar tik daudzām, dažādām emocijām. Es jūtu, ka manas kājas sāk just, ka esam tuvu pie beigām. Tās nesaprot – padoties vai krist gar zemi, vai var turpināt iet. Fenomenāli! Lieliski! Man nāk tikai labi vārdi, jo izgājām cauri tik daudz grūtībām.”

Šodien Jēkabs un Dāniels jau atpūšas savās mājās un uzkrāj spēkus gan ikdienas darbiem, gan jauniem piedzīvojumiem, kas šobrīd puišiem vēl ir tikai ideju līmenī.