Vakar pikets pret lauku skolu slēgšanu pie Saeimas, bet šodien, kā jau ziņojām no rīta, Cēsīs pie domes ēkas pulcējās vecāki, lai aizstāvētu Rāmuļu skolas nākotni. Pašvaldība sākotnēji bija iecerējusi šo skolu slēgt, taču pašlaik šis lēmums ir apturēts. Sanākušie uzsver, ka šī lauku skoliņa bērniem ir kā unikāls patvērums, kurā arī bērni ar garīgās attīstības traucējumiem spēj sekmīgi izglītoties un attīstīties. 

Pie ieejas Cēsu novada pašvaldības administrācijas ēkā šorīt ar plakātiem rokās pulcējās piketa dalībnieki. Tie ir vecāki, kuru bērni iepriekš dažādu apstākļu dēļ mainījuši trīs, pat piwcas skolas, līdz nonākuši Rāmuļos. “Šī ir ceturtā skola, iepriekšējās gan bija mobings no vienaudžiem, gan arī pedagogu puses. Šī ir bērnam tāda vieta, kur viņš ir atguvis pašapziņu un prieku mācīties,” saka piketa dalībnieks, Jāņa tētis Jānis Kazerovskis.

“Līdz ceturtajai klasei man bērns pildspalvu neņēma rokās un rakstītus burtus nepazina. Mēs domājām, ka tā ir specifika un tā tas būs, kad gribēs, tad gribēs, varbūt arī negribēs. Šajā skolā bez asistenta, parastā skolā, sācis pazīt, lasīt, rakstīti rakstītus burtus, viņš sācis rakstīt burtnīcā. Viņam nav viens burts pa visu lapu, ir daudz teikumi vienā lapiņā,” saka piketa dalībniece, Jēkaba mamma Henriete Petrovska-Petrēviča.

Sanākušie īpaši izceļ Rāmuļu skolas iekļaujošo vidi, kas ir ļoti būtiski bērniem ar garīga rakstura traucējumiem. Vecāki uzskata, ka iespēja strādāt ar katru bērnu individuāli ir viena no šīs lauku skoliņas galvenajām vērtībām. “Ja mēs nenosargāsim šo skolu, bail, ka tiks iznīcināts kaut kas ļoti unikāls, kas būtu potenciāls, ko attīstīt, nevis laist zudībā,” saka piketa organizatore Ilze Zilvere-Zālīte.

Ar piketa dalībniekiem tikās arī Cēsu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komiteju pārstāvošie deputāti, uzsverot, ka gala lēmums par Rāmuļu skolas nākotni vēl nav pieņemts, tas būšot atkarīgs no Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā gala varianta jaunajam nozares finansēšanas modelim. Cēsu novada domes pārstāvis Ivo Rode: “Skaidrs, ka Cēsu novadam pašiem tādas naudas nav, lai uzturētu skolas. Nav un nekad nebūs tādas naudas.”

Rāmuļu skolā paralēli vispārizglītojošajai programmai īsteno arī programmu bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Pašlaik skolā mācās 65 bērni, taču ar to ir par maz, lai nākotnē saņemtu finansējumu pilnā apjomā arī no valsts. 

Pašvaldībā norāda, ka Rāmuļu skolas uzturēšana gadā izmaksā aptuveni 263 tūkstošus eiro, skolā esot vajadzīgs arī remonts. Jautāts, vai Rāmuļu skolas situācija kļūs ļoti labāka un ātri labāka, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis atbild: Diemžēl pavisam godīgi mēs neredzam, ka kaut kas varētu pavērsties tādā ārkārtīgi izcilā gultnē, līdz ar ko mums tie risinājumi būs jāmeklē.”

Egliņš-Eglītis norāda, ka izprot vecāku bažas, tāpēc jau tuvākajā laikā plānots pārrunāt situāciju individuāli ar katru ģimeni, savukārt šodien aizvadītas pārrunas arī ar skolas pedagogiem. Domes priekšsēdētāja vietnieks norāda, ka pašvaldībā esot vēl trīs citas skolas, kurās īsteno speciālās izglītības programmas. “Plānotas arī atvērtās durvju dienas, jāskatās, kur kādam un vai nepieciešams palīdzēt ar pārvadājumu un mobilitāti.”

Petrovska-Petrēviča: “Manā gadījumā nav opcijas – citas skolas. Ja šo skolu slēdz, es esmu kandidāts uz aizbraukšanu. Ja slēdz visas mazās skolas, man pat cita novada nav, uz kurieni pārvākties.”

Egliņš-Eglītis saka, ka pirmajā septembrī skolas zvans var arī neskanēt. “Bet mēs esam pašlaik tādā nenoteiktības stāvoklī, kas saistīts ar virkni Cēsu novada izglītības iestāžu, jo demogrāfija ir tāda, kāda tā ir.”

Piketa dalībnieku starpā izskanēja arī neoficiālas runas, ja Rāmuļu skolu slēgšot, tai piederošajās ēkās esot paredzēts ierīkot kazarmas Cēsu instruktoru skolā apmācāmajiem karavīriem.