Vairumam pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma noslēdzās 2021. gadā. Tomēr vairāki lēmumi tika atlikti Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, norādot termiņus, līdz kuriem pašvaldībām jāapvienojas. Līdz 2029. gada vēlēšanām paredzēts apvienot Jelgavas novadu un Jelgavas valstspilsētu, bet jau tuvākajā laikā Saeima sāks darbu pie likuma grozījumiem.

2021. gada administratīvi teritoriāla reforma Jelgavas novadam pievienoja Ozolnieku novadu, bet 2029. gadā administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz pašreizējo Jelgavas novadu pievienot Jelgavas valstspilsētai. Lai gan līdz 2029. gadam vēl ir krietns laika sprīdis, līdz 16. februārim Jelgavas novads par šo jautājumu veic iedzīvotāju ekspresaptauju elektroniskajā vidē.

Vairums uzrunāto iedzīvotāju – gluži tāpat kā pirms četriem gadiem – nevēlas tikt vēl kaut kam pievienoti.

Ozolnieku iedzīvotājs Inārs: “Jo lielāks maiss, jo katram mazāk tiek. Ozolnieki te bija ideāli pirms reformas. Kas tālāk? Paņemiet lielo krievzemi, kas tur notiek – bardaks! Un tā arī te būs!”

Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola arī uzskata, ka novadā, kurā ir 16 pagasti un galvenais uzņēmējdarbības veids – lauksaimniecība –, ir maz kopēja ar valstspilsētu, ja vien neskaita to, ka abu pašvaldību domju ēkas atrodas viena otrai līdzās Jelgavas valstpilsētas teritorijā, bet iedzīvotāju aptauja esot uzsākta, lai varētu iesniegt priekšlikumus. “Mēs esam saņēmuši informāciju no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas, ka plānots uzsākt grozījumus un pārskatīt esošo likumu. Mums kā pašvaldībai tiek jautāts viedoklis, vai mums ir kādi priekšlikumi grozījumiem un papildinājumiem, un mēs šo iespēju izmantosim.”

Kāda ReTV uzrunātā kundze gan teic, ka labprāt vēlētos apvienoties, jo jau šobrīd cieši nākoties sadarboties ar pilsētas muzeju un kultūras iestādēm. Pret sadarbību neiebilst arī ne novada, ne pilsētas pašvaldība, turklāt tāda jau notiekot un notikšot. Vītola: “Loti daudzos līmeņos mums šī sadarbība notiek. Arī izglītības jomā nepārtraukti sadarbojamies ar valstspilsētu. Šobrīd abas domes ir izstrādājušas un apstiprinājušas investīciju programmu. Manuprāt, šī ir tā pareizā forma, ka mums ir sadarbība. Tam nav jābūt ar likuma spēku kā vienotai pašvaldībai.”

Valstspilsētas dome savu lēmumu pieņēma jau 2019. gadā, viedoklis neesot mainīts, tāpēc frakcijai nosūtīšot to pašu lēmumu. Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norāda, ka drīzāk atbalstītu Norvēģijas modeli, kur pašvaldības savus sadarbības partnerus izvēlas pašas. “Šie sadarbīabs partneri tika meklēti, atrasti. Bija gads kopā pastrādāts, ir pašvaldības, kuras ir gatavas strādāt tālāk, un ir pašvaldības, kuras pateica “nē, mēs dalāmies atpakaļ”. Mūsu parlaments gāja citu ceļu, ar varu apvienoja, un tas rezultāts šodien ir redzams.”

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums 2029. gadā paredz apvienot arī citas valstspilsētas ar blakus esošajiem novadiem.