Lai kopīgi atzīmētu Aspazijas 159. jubileju Lugāno, Šveicē, Raiņa un Aspazijas muzejā pulcējās latvieši, lai izstaigātu Aspazijas un Raiņa takas, noklausītos priekšlasījumu un koncertu, bet vēlāk aizvadītu vakaru vieglās un estrādes mūzikas grupas Eslingenas Orķestris pavadījumā. Svētkus gan aizēnoja fakts, ka muzeja ekspozīcija drīzumā varētu pārcelties uz tiešsaistes vidi, Kastaņolā atstājot tikai pieminekli. 

Kastaņolā ir sācies pavasaris, no malu malām sabraukušos latviešus sagaidot ar sauli un gleznainiem skatiem Lugāno ezera krastā, kur netālu atrodas Raiņa un Aspazijas muzejs. Itālijas latviešu kora “Saule” diriģente Ilze Atardo: “Bija bažas, ka nebūs labs laiks, bet bija viss kā uz pasūtījumu. Sākām ar pastaigu, bija pikniks ārā pie koncertzāles plāviņā, tad koncerts ar priekšlasījumiem, viktorīna par Aspazijas dzīvi un daiļradi,” saka Ilze Atardo.

Sākotnēji bija ieplānots tikai Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrības ALISI pasākums, taču tas izvērtās plašās Aspazijas dzimšanas dienas svinībās. Atardo: “No visas Šveices atbrauca cilvēki, pat no Frankfurtes, mana koriste viena – mums ir koris no dažādām valstīm – arī no Varšavas atlidoja speciāli uz šo pasākumu, no Itālijas dažādām pilsētām. Bija no Francijas puses, no Ženēvas, no Bāzeles, no Bernes. Man liekas, ka tālākā bija no Frankfurtes – septiņas stundas braukusi.”

Raiņa un Aspazijas piemiņas vieta Kastaņolā pastāv kopš 1955. gada, taču nu muzeja pastāvēšana apdraudēta, jo līgums ar Lugāno par ekspozīcijas saglabāšanu noslēgts tikai līdz 2025. gada maijam. ALISI priekšsēdētāja Vita Začesta: “Iepriekšējais muzeja direktors, viņi bija ieinteresēti, viņi interesējās par Latviju, līdz ar to nebija nekādu jautājumu, kāpēc muzeju slēgt vai neslēgt. Šobrīd ir nomainījusies Lugāno pilsētas vadība, ir jauna pilsētas galva, ir jauna kultūras departamenta struktūra. Jaunajam direktoram nav nekādas saistības, personīgas ieinteresētības Latvijā. Un līdz ar to viņiem, šveiciešiem, piedevām ir ļoti daudz citu trimdinieku, jo ikviens tak gribēja dzīvot trimdā Šveicē pagājušā gadsimta sākumā no daudzām un dažādām valstīm! Un viņiem tas, ka mums muzejs ir svarīgs, ka mums tas ir tāda ārkārtīgi nozīmīga lieta, tas ir viens no trimdiniekiem. Viņi nesaprot, kādēļ mums tas ir svarīgs. Un viņi to nesaprot tādēļ, ka mēs esam par maz centušies šai jaunajai pilsētas vadībai to pastāstīt.”

Diasporas latvieši cer, ka Latvijas kultūras ministrei Agnesei Loginai, kura aprīlī dosies uz Lugāno, izdosies atrisināt situāciju par labu muzeja pastāvēšanai.

Foto: Mārtiņš Barkovskis