Mūsu ikdienas dzīves dažbrīd trakajā skrējienā sastopam gan skaistus mirkļus, gan gadās saskarties arī ar dažādām problēmām, sarežģījumiem, kas ietekmē mūsu nervu sistēmu. Mūsu smadzenes darbojas kā vienots mehānisms mašīnas motorā, taču arī tās var nonākt palielināta stresa apstākļos. Ikdienas steiga, digitālo ierīču nemitīga lietošana un informācijas uztveršana telefonos, datoros u.c viedierīcēs ietekmē un pārslogo mūsu smadzenes un nervu sistēmu. Līdz ar to, laika gaitā mēs bieži novērojam, ka mūsu kognitīvās spējas, t.i., izzināšanas un apziņas funkcijas, pavājinās. Tāpat spēja ātri uztvert un analizēt informāciju, apgūt jaunas prasmes un veikt vairākus uzdevumus vienlaicīgi samazinās.

Cilvēki mēdz domāt, ka šīs problēmas parādās tikai vecumdienās, bet tā gluži nav. Katram cilvēkam ir sava, izsmeļamā "kognitīvā rezerve" jeb drošības rezerve, kas ļauj smadzenēm darboties veiksmīgi pat stresa apstākļos. Cilvēka smadzenēm ir spēja radīt jaunas smadzeņu šūnas un šī nepārtrauktā atjaunošanās ir būtiska jaunas informācijas iegūšanai un uzņemšanai, kā arī atmiņai. Situācijā, kad mūsu resursi ir izsmelti, sākas pakāpeniska neironu jeb nervu šūnu savienojumu samazināšanās. 

Daži no kognitīvo spēju samazināšanās iemesliem ir kaitīgie ieradumi, hronisks miega trūkums, mazkustīgs dzīvesveids, garīgās darba slodzes trūkums, stresa situācijas u.c. Lai uzlabotu situāciju, nepieciešams tos mazināt vai mainīt. Miega kvalitāte ir būtiska labklājībai un produktivitātei. Nepareizs miega režīms var negatīvi ietekmēt kognitīvās spējas. Tāpat arī uztura paradumi, piemēram, pārmērīgs cukura vai taukainu ēdienu patēriņš, B-grupas vitamīnu un omega taukskābju deficīts uzturā var ietekmēt ne tikai fizisko, bet arī intelektuālo veselību. Tāpat svarīgi nodrošināt pietiekamu ūdens uzņemšanu, jo dehidratācija var kavēt smadzeņu darbību.

Radošas domāšanas veicināšana un fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas svaigā gaisā, arī pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību un tās var būt kaut vai tikai 15 minūtes dienā! Atmiņas un prāta treniņš, piemēram, lasīšana, mācīšanās, jaunu vārdu iegaumēšana vai koncentrēšanās galda spēļu laikā, ir veidi, kā uzturēt un uzlabot kognitīvās spējas.

Turklāt ir pierādīts, ka intelektuālā attīstība ir saistīta ar veselību un dzīves ilgumu. Augstāks intelekts var samazināt sirds un asinsvadu slimību un demences risku (pēc pētījuma datiem, kurā tika analizētas 65 000 personas, kas 11 gadu vecumā veica IQ testus). Turklāt cilvēki ar augstāku IQ dzīvo ilgāk. Efektīvai smadzeņu darbībai ir nepieciešama enerģija un skābeklis, un to pieprasījums pieaug jaunu zināšanu apguves un stresa laikā, tāpēc īpaši svarīgi tās nodrošināt ar vitāli nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām.

Nervu šūnas ir ļoti prasīgas, tāpēc ir svarīgi, lai tās savlaicīgi iegūtu noteiktu daudzumu nepieciešamo uzturvielu. Neurozan uzlabo garīgās darbaspējas- atmiņu, koncentrēšanos, kā arī stiprina nervu sistēmu un noturību pret stresu. Sastāvā esošie dzelzs, cinks un jods, veicina normālas kognitīvās funkcijas, savukārt Ginko biloba palīdz saglabāt koncentrēšanās spēju un uzlabo atmiņu un asina prātu.

Pabaro savu prātu ar Neurozan!

Vislabākie piedāvājumi ražotāja veikalā vitaplus.lv. Raksts tapis sadarbībā ar SIA Taula Rīga un Neurozan.

#sadarbība