Latvijas vīriešu basketbola izlasei palicis viens solis, lai pēc gandrīz gadsimta ilgas klusēšanas atgrieztos olimpisko spēļu turnīrā. Uzvara kvalifikācijas turnīrā jūlijā Rīgā dos ceļazīmi uz Parīzi un iepēju sasniegt nekad nesataustīto – olimpisko medaļu klasiskajā basketbolā. Latvijas izredzes ir labākas nekā jebkad agrāk, ja vien mūsu valstsvienība izcilā itāliešu trenera Lukas Banki vadībā spēs pulcēt spēcīgāko basketbolistu sastāvu. Arī vienu no pasaules labākajiem basketbolistiem – 220 centimetrus garo liepājnieku Kristapu Porziņģi tajā.

Vēsturiskā paralēle

1935.gada aprīļa beigās Latvijas basketbola izlase trenera Valdemāra Baumaņa vadībā devās uz pirmajām Eiropas meistarsacīkstēm Šveicē – lai ar lepnumu aizstāvētu mūsu sarkanbaltsarkanā karoga krāsas un cīnītos, cik spēka. Spēku samērus pirms turnīra salīdzināt bija grūti, jo tajā laikā basketbola statuss pasaulē bija pavisam cits kā šobrīd. Toreiz tas bija amatieru sporta veids, kuru spēlēja no darba brīvajā laikā. Kamēr šobrīd Kristaps Porziņģis, pateicoties milzīgam ieguldītam darbam, raksturam, spējai dzīvē izvirzīt mērķus un prioritātes, Nacionālajā basketbola asociācijā ASV pelna 33,8 miljonus dolārus gadā pirms nodokļu nomaksas. Bet vēlme sacensties toreiz, pirmās Latvijas laikā un uzvarēt nebija mazāka kā šobrīd – lepnums uzvilkt Latvijas izlases kreklu. Tā ir unikāla sajūta, ko patiesi spēj rakstorot tikai tie, kuri dodas laukumā valstsvienības sastāvā. Kāda ir sajūta, kad pirms spēles sākumā skan „Dievs, svētī Latviju”? Kā tas ir, kad zini, ka spēlē par savu Latviju un tevi atbalsta visi - no bērnudārznieka, kas cenšas saprast, kas ir basketbols, tālāk tavi skolotāji, bērnības treneri, vecāki un līdz pat senioriem, kuri papīra avīzes TV programmā ar sarkanu apvilkuši, ka šodien ir basketbols – spēlēs Porziņģis, brāļi Bertāni, Žagars, Šmits, brāļi Kuruci. Tā ir ar daudz kā ziedošanu nopelnīta privilēģija.

Porziņģis un Jurciņš – leģendas, ko šķir gadsimts

1935.gadā Latvija kļuva par pirmajiem Eiropas čempioniem. Toreiz Latvijas komandas sastāvā bija šodienas paaudzei maz zināmas personības – Rūdolfs Jurciņš. Aleksejs Anufrijevs, Jānis Lidmanis un citi. Jau pēc gada Latvijai kā Eiropas čempionei radās vēl viena vēsturiska izdevība – 1936.gada olimpiskajās spēlēs Berlīnē pirmo reizi programmā iekļauts basketbols. Mūsu komanda vairs nebija nevienam nezināmi entuziasti no Latvijas, bet jau titulēti meistari. Olimpiskais turnīrs mūsu vīriem neizdevās kā cerēts – ilgoto medaļu vietā cienījamā sestā vieta. Pirmskara Latvijas izlases trenera Valdemāra Baumaņa dzimtā vieta ir Liepāja, simboliski, ka tagad, 88 gadus pēc Berlīnes spēlēm Latvijas lielākais talants ir tieši Kristaps Porziņģis. Porziņģis un Baumanis – viņus šķir mūžība un gandrīz gadsimts, bet nav mainījies galvenais, atnest Latvijas cilvēkiem vēl lielāku lepnumu par savu valsti, nest Latvijas vārdu. Toreiz 1936.gada olimpiskās spēles Latvijas izlasei bija pēdējās – 1940.gadā sākās pasaules karš, Latvija tika okupēta un Latvijas izlases vairs nebija, līdz pat 1992.gada spēlēm Barselonā mums nebija iespējas piedalīties. Vēsturiskās Latvijas izlases basketbolistu liktenis bija traģisks kā visai mūsu tautai – vairāki gāja bojā karā, citi tika represēti un mira Sibīrijas lēģeros (arī Rūdolfs Jurciņš), daži paglābās trimdā (treneris Baumanis), vēl kāds palika Latvijā.

Visā posmā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijas vīriešu izlasei nav kvalificējusies olimpiskajam turnīram. 2008.gadā Pekinas olimpiskajās spēlēs iekļuva Latvijas sieviešu basketbola izlase ar izcilo Aneti Jēkabsoni – Žogotu priekšgalā.

Porziņģis par 35 centimetriem garāks par 1935.gada izlases centra spēlētāju

Ja Kristapa Porziņģa auguma garums ir 220 centimetri, tad pirmo Eiropas čempionu komandas centra spēlētāja, lieliskā Rūdolfa Jurciņa – 185 centimetri. Tas ir divas pasaules, kas šķir to laiku un šodienu. Un basketbols ir tik atšķirīgs. Evolūcija ir notikusi, Latvijai atkal ir izcilu spēlētāju plejāde, kas iedvesmo ticēt un būt lepniem.

2023.gada pasaules kausa panākums – olimpiskā iespēja tagad

2023.gada pasaules kausa izcīņas sacensībās Indonēzijā un Filipīnās Latvijas komanda parādīja izcilu sniegumu un bija viena metiena attālumā no iekļūšanas pusfinālā. Kas zina, varbūt varēja iekļūt labāko trīs komandu skaitā, bet šoreiz augstvērtīgā, prestižā piektā vieta. Turklāt savainojuma dēļ nespēlēja Kristaps Porziņģis, Jānis Strēlnieks un Rihards Lomažs. Turnīrā Latvija spēlēja spilgti, pieveicot pasaules čempionus Spāniju, spēcīgās Francijas, Lietuvas, Itālijas un Brazīlijas izlases. Mūsu komandas treneris Luka Banki basketbola pasaulei atklāja Andreja Gražuli, kurš negaidīti kļuva par līderi. Starp citu, Andrejs Gražulis basketbolu sāka spēlēt tikai 16 gadu vecumā, kas ir neierasti vēlu mūsdienu sporta veida kanoniem un standartiem. Rūdolfs Jurciņš basketbolu pamēģināja 15 gadu vecumā.

1935.gada Eiropas čempionu tituls pavēra Latvijai iespējas piedalīties olimpiskajās spēlēs Berlīnē, bet Latvijas šībrīža modelim vajadzēja parādīt labu rezultātu pērnajā pasaules kausa izcīņā – 5.vieta dod iespēju kvalifikācijas turnīram. Tas notiks šī gada jūlijā Rīgā un Latvijas valstsvienībai ir iespēja atgriezties atpakaļ olimpiskajās spēlēs pēc 88 gadiem. Šoreiz nevis Berlīnē, bet Vācijas kaimiņvalsts Francijas galvaspilsētā Parīzē. Latvijas izlase ir Rīgas kvalifikācijas turnīra komandu grupas neapšaubāma favorīte, protams, to vajadzēs pierādīt laukumā, tomēr mūsu komandai ir lielākais potenciāls no visām izlasēm, kas spēlēs ”Arēnā Rīgā”. Par gaidāmā turnīra ažiotāžu liecina fakts, ka dažu stundu laikā tika izpārdotas visas vairāk nekā 10 tūkstoši sēdvietu uz visām Latvijas izlases spēlēm kvalifikācijas turnīrā. Tādu biļešu tirgošanas ātrumu Latvijas sportā atminēties nav iespējam. Pēc neatkarības atjaunošanas basketbola izlases spēlēs nekas tāds nav bijis. Kvalifikācijas turnīra galvenā Latvijas izlases pretiniece strīdā par vienīgo ceļazīmi uz Parīzi varētu būt Melnkalnes valstsvienība.

Par sastāvu daudz jautājumu

Biļete uz Parīzi Latvijas komandai ir kā ar roku aizsniedzama, tomēr pašreizējās sastāva aprises nav skaidras – ļoti iespējams, ka kvalifikācijas turnīrā Rīgā varētu nebūt Kristaps Porziņģis. Viņš Bostonas „Celtics” sastāvā maijā un jūnijā cīnīsies par pasaules spēcīgākās basketbola līgas čempionu titulu, vienība ir viena no galvenajām sezonas favorītēm un Kristapam klubā ir viena no vadošajām lomām. Ja „Celtics” un Porziņģis spēlēs NBA finālā, sezona varētu noslēgties tikai aptuveni divas nedēļas pirms turnīra Rīgā sākumā. Ņemot vērā sezonas laikā uzkrāto nogurumu un liepājnieka pēdējo gadu veselības stāvokli, nevar izslēgt, ka Rīgā ceļazīme uz Parīzi būs jāizcinā bez izcilā meistara. Pilnībā nav izslēdzama arī Kristapa dalība kvalifikācijas turnīrā, tomēr tā ir mazticama. Ja Latvija kvalificēsies olimpiskajām spēlēm, var prognozēt, ka Parīzē Kristaps noteikti spēlēs. Viņš saprot, ka tā ir vēsturiska izdevība pacīnīties par olimpisko medaļu prestižajā basketbola turnīrā, kur pirmo vietu „rezervējusi” ASV, bet cīņā par otro un trešo vietu var iesaistīties arī mūsu vīri.

Pērnajā novembrī smagu ceļgala savainojumu guva Artūrs Žagars, kurš spligti saspēles vadītāja postenī iemirdzējās pasaules basketbola starmešos. Vairāk nekā pieci izlaisti mēneši pēc traumas un Artūrs Žagars lēnām atgriežas basketbolā. Kāda būs viņa gatavība jūlija kvalifikācijas sacensībām, grūti spriest. Tāpat nesen savainojumos iedzīvojās Andrejs Gražulis un Rolands Šmits, būtiski, ka viņiem nevajadzētu būt grūtībām atgriezties atpakaļ sastāvā, jo veselības problēmas nav tik lielas kā Žagaram. Ar nepacietību gaidām, ka vienu no līdera lomām valstsvienībā varētu uzņemties Rihards Lomažs. Latvijai ir labs spēlētāju kopums, trenerim Lukam Banki būs privilēģija izvēlēties 12 labākos, kādam būs jāpaliek malā. Trenerim Banki ir milzu autoritāte basketbolistu acīs un viņi pilnībā uzticās itāliešu speciālistam, kas spējis par patiesu spēku pasaules basketbolā radīt Latvijas izlasi.

Ir jātiecas pēc lieliem mērķiem, lai dzīvē ko sasniegtu. Un mūsu komanda kopā ar visu valsti ir gatava izdarīt maksimumu, lai piepildītu Valdemāra Brauna sapni par medaļu olimpiskajās spēlēs. Pēc 88 gadiem Parīzē tas var notikt. Ticēsim!

Fotogrāfija: LATVIJAS BASKETBOLA SAVIENĪBA; 1935. gada Latvijas basketbola izlase, Eiropas čempioni