ReTV Ziņas jau pavasarī vēstīja, ka pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām daļai sabiedrības būs nederīgi personu apliecinoši dokumenti. Garās rindas pie Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldēm (PMLP) saglabājās teju visu vasaru, bet tik un tā 1. oktobrī derīgi dokumenti nebūšot vairāk nekā 26 tūkstošiem cilvēku. Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons kā risinājumu piedāvā grozījumus likumā, ļaujot balsot ar dokumentiem, kuriem beidzies termiņš. Vai tas ir risinājums un cik tas ir tiesiski?
Ministru kabinets ir tiesīgs mainīt personas apliecinošo dokumentu derīguma termiņu dažādu ārkārtēju apstākļu dēļ. Tas ir atrunāts likumā. Taču ReTV Ziņu uzrunātie eksperti norāda - nespēja atbildīgajām iestādēm laicīgi sagatavot dokumentus pilsoņiem NAV ārkārtēja situācija. “Ja es dzīvoju valstī, kur valsts pieprasa, lai es uzturu dekomentu, kur pats dokuments pieder valstij. Tad valsts neizdarība un nespēja šo dokumetu man sapratīgā termiņā piešķirt ir liela kļūda. Iestādei, protams, ir jāuzņemas atbildība un droši vien ir kaut kādi iemelsi, ko tā var minēt, kāpēc tas nav savlaicīgi darīts,” saka Lauris Liepa, advokātu biroja “Cobalt” zvērināts advokāts.
Publisko tiesību institūta direktors, vēlēšanu eksperts Arvīds Dravnieks pauž: “Šīs lietas ir prognozējamas, cilvēku skaits ir zināms, kuri mainīs dokumentus, valstij ir pienākums tam paredzēt nepieciešamos resursus, bet iespējams, ka kovida dēļ ir noticis kaut kas tāds, kas šo paredzamību ir izjaucis.”
Fakts, ka personu apliecinošam dokumentam balošanas dienā ir beidzies derīguma termiņš nerada risku, ka varētu nobalsot kāds, kuram nav tiesības vēlēt. Tā ReTV Ziņām norāda vēlēšanu eksperts Arvīds Dravnieks. Viņš uzsver, ka personas datus pirms balsošanas šajās Saeimas vēlēšanās pirmo reizi pārbaudīs elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā. “To, ka cilvēks ir pilsonis, tas ir redzams vēlētāju reģistrā, tie ir aktuālie dati uz konkrēto brīdi. Runa ir par to, vai viņam ļauj piekļūt šim reģistram, piekļūt balsošanas zīmēm un nobalsot, es teiktu, ka es neko prettiesisku šeit nesaskatu, vēlēšanas tādā veidā apdraudētas nav,” pauž Arvīds Dravnieks.
Zvērināts advokāts Lauris Liepa vērtē, ja personu apliecinošam dokumentam ir beidzies tikai derīguma termiņš un nav mainījies personas vārds, uzvārds vai kādi citi dati, tad šī brīža priekšlikums - pagarināt dokumentu termiņu - ir vērtējams pozitīvi, īpaši ņemot vērā, ka 26 tūkstoši pretējā gadījumā nevarētu balsot. “Likumdevējam un Ministru kabinetam ir ļoti rūpīgi jānodefinē tās nepieciešamās izmaiņas. Bet kopumā es teiktu, ka tas ir saprātīgs, labs priekšlikums, kas ir vērsts uz to, lai mūs formāli neaptur no pamattiesībām piedalīties vēlēšanās,” saka Lauris Liepa, advokātu biroja “Cobalt” zvērināts advokāts.
Grozījumi likumā paredzētu, ka cilvēkiem, kuriem dokumentu derīguma termiņš beidzies pēc 2020. gada 1. marta, tos varēs izmantot personas identificēšanai, tai skaitā piedalīties 14. Saeimas vēlēšanās, vēl līdz nākamā gada 30. aprīlim. Tiesa gan - ar šādu dokumentu nav iespējams ceļot.
