Apaugušās frizūras vēl sedz cepures un kapuces, kas nozīmē, ka ziema nav beigusies. Nekur tālu nav atkāpies arī Covid-19, tomēr frizētavu darbības atsākšana pašreiz ir viens no iedzīvotāju gaidītākajiem mirkļiem.

Baušķeniece Dita saka, ka skaistumkopšanas pakalpojumi nepieciešami ne tikai augstām personām, bet arī dāmām. Savukārt Kristiāna pauž, ka viņai tuvojies brīdis, kad nepieciešams doties pie friziera, taču nav bijis steidzami.

Telefons bez mitas zvana arī vienā no lielākajiem skaistumkopšanas saloniem Bauskā. Salona vadītāja stāsta, ka grūtākais esot nodrošināt epidemioloģiskās prasības atļautajiem pakalpojumiem. Manikīra un pedikīra meistariem katram ir savs kabinets, bet pieci frizieri līdz šim strādājuši vienā telpā. Atbilstoši noteiktajiem kvadrātmetriem, tagad telpā varētu strādāt divi meistari, tomēr tas neatbilstu citai epidemioloģiskā protokola prasībai, kas paredz, ka pēc katra klienta telpa jāvēdina.

Skaistumkopšanas salona ''BB saloniņš'' vadītāja Biruta Belte pauž: “Bet pakalpojumi nav vienādi. Viens tikai griezīs, cits - krāsos. Tie nebeigsies reizē. Tātad - tas ir neizpildāms. Es nezinu, tur, iespējams, jāierosina kaut kādas izmaiņas, lai ļauj strādāt blokos, un pēc kaut kādām stundām veic lielo tīrīšanu visai telpai, un tādā veidā to risināt, jo tas nav tikai mums. Salonos, kur vēl vairāk meistaru strādā, tas ir tikpat, ja ne vēl sarežģītāk.”

Lai strādāt varētu vismaz divi frizieri, vienam darba vieta iekārtota atpūtas telpā, un tiekot apsvērta iespēja vēl vienu darba vietu pārcelt uz foajē. Tādējādi katrs varētu strādāt divas dienas nedēļā, bet tas nozīmē ļoti zemus ienākumus frizierim .

“Šī visa situācija draud ar to, ka meistarus piespiedīs atkal iet kaut kādā pagrīdē. Klients zvanīs, jautās, un viņš varbūt būs spiests iet kaut kur uz mājām,” saka skaistumkopšanas pārstāve.

Lai ilgi gaidītos pakalpojumus varētu sniegt maksimāli droši un nepārkāpjot noteikumus, nepieciešami esot arī niansētāki skaidrojumi. Piemēram, vai matu krāsošana un griešana ir viens vai divi pakalpojumi? 

Pakalpojumu sniedzēju uzraudzību veiks Veselības inspekcija, kā arī Valsts un pašvaldības policijas, kas par epidemioloģisko prasību neievērošanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 5000 eiro.