7. augusta vētra un lielgraudu krusa ievērojamus postījumus radīja arī Augšdaugavas novadā. Liela daļa jau paguvuši sakārtot savus īpašumus, arī pašvaldības īpašumi lielākoties sakārtoti. No vētrā un negaisā cietušajām astoņām pašvaldībām, kurām valsts piešķīra kopumā vairāk nekā četrus miljonus eiro radīto zaudējumu kompensēšanai, Augšdaugavas novads saņēma vairāk nekā vienu miljonu un 300 tūkstošus eiro. Šī gan bija valsts atbalsta pirmā kārta. Pašvaldības jau iesniegušas dokumentus arī papildu finansējuma saņemšanai.
Augšdaugavas novadā dabas stihijā cieta vairāk nekā 400 dzīvojamās mājas un vasarnīcas. Aprēķinātie zaudējumi ap 930 tūkstošiem eiro, norāda pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe. Vēl ap 950 tūkstošiem eiro zaudējumi par sešām pašvaldībās ēkām un vairākiem pašvaldības ceļu, kas tika izskaloti un izdauzīti ar lielgraudu krusu. “Ja paskatāmies uz Augšdaugavas novada pašvaldības īpašumiem, tad sešiem tie, kas bija pieteikti šobrīd, ir 90% izpilde, ir palikuši pavisam maz… Fiziskās personas ir sakārtojušas ap 70% savu īpašumu. Fiziskājām personām no valsts esam saņēmuši 90% kompnesāciju, tas ir 531 tūkstotis, pašvaldības infrastruktūras objektiem 781 tūkstotis, atkritumu apsaimniekošanai 48 tūkstoši.”
Arī Augšdagavas novadā norāda, tā kā postījumu novēršana vēl turpināsies, tad arī te kā Dobeles novadā būs vēl papildu bīstamie atkritumi. Kopumā izmaksas to apsaimniekošanai ir ap 90 tūkstošiem eiro, kas, Dzalbesprāt, ir diezgan liels apjoms. Tāpēc, lai tie nenonāktu kaut kur dabā, valstij arī otrajā kārtā tiks prasīta kompensācija par to apsaimniekošanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) informē, iesniegumi otrajai kārtai kompensācijas saņemšanai pašvaldībām bija jāiesniedz līdz 13. oktobrim. VARAM pārstāve Ilze Oša: “Prognozēts, ka līdz oktobra beigām paspēsim paši visu to, kas būs iesniegts, izvērtēt, attiecīgi novembrī lūgsim valdībai rast iespēju iekļaut kādā no tuvākajām darba kārtībām jautājumu par otras daļas līdzfinansējuma piešķiršanu gan šai publiskai infrastruktūrai, gan iedzīvotāju mājokļiem, gan arī tik daudz, cik uz to brīdi būs savākts bīstamo būvmateriālu, atkritumu apjoms, kas tiks nodots tālāk poligonos.”
Augšdaugavas novadā vēl arī norāda, atbalsts būtu jārod arī zemniekiem un komersantiem, kuri arī cieta dabas stihijā, bet pašvaldība juridiskām personām paldzēt nevar. Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe: “Ja pašvaldības šobrīd var aizstāvēt fiziskās personas un tās personas, kurām ir tiesības izmaksāt pašvaldībai to palīdzību, tātad tās ir tīri fiziskās personas vai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki, tiem mēs arī maksājam vai arī savus īpašumus sakārtojam, bet tos īpašniekus, kas vērsušies pie mums kā komersanti vai kā zemnieki, esam pārsūtījuši gan uz Lauku atbalsta dienestu, gan arī Ekonomikas ministriju, lai tie jautājumi tiek risināti. Pagaidām neesmu dzirdējis atbildi, ka ir saņēmuši kompensāciju vai viņiem tiek piedāvāts risinājums.”
Zemkopības ministrija rakstiskā atbildē informē, ka par cietušajām platībām un zaudējumiem lauksaimnieki līdz 25. augustam iesniedza informāciju Lauku atblasta dienestam, sūtot gan attēlus, gan aprakstus arī par bojāto tehniku un infrastruktūru. Kopumā informāciju sniedza 338 lauksaimnieki. “Kopā cietusī lauksaimniecībā izmantojamā zeme veido 18 410 ha (no tā 12 690 ha sastādīja graudaugi), un no šīs platības apdrošināti bija 47% jeb 8622 hektāru. Tā kā šīs ir kultūras, kur no valsts tiek piedāvāta iespēja saņemt kompensāciju 50% apmērā par attiecīgās sējumu apdrošināšanas polises iegādi, tad pašlaik kompensācija netiek piedāvāta. Lai sniegtu atbalstu vētrā cietušajiem lauksaimniekiem un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem un iespējami īsākā laikā novērstu radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, kas ļautu tiem turpināt saimniecisko darbību, tika izsludināta projektu iesniegumu pieņemšanas kārta Lauku attīstības programmā. Projektu iesniegumus pretendenti var sniegt līdz šī gada 1. decembrim.”
Ekonomikas ministrijā informē, ka, vērtējot uzņēmēju iespējas kompensēt vētras radītos zaudējumus, uzņēmumi saimnieciskajai darbībai nepieciešamajiem apgrozāmajiem līdzekļiem vai investīcijām var izmantot Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās atbalsta programmas, kas ir starta, mikro aizdevumi; mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumi; paralēlie aizdevumi; kredīta garantijas. Šie finanšu instrumenti tiek īstenoti ar ALTUM starpniecību, kur vētrā cietušie uzņēmumi aicinātie vērsties, lai saņemtu konsultāciju par iespējami labāko risinājumu.
