Jau pēc pāris mēnešiem satiksmei sola atklāt Ķekavas apvedceļu, kas baušķeniekiem un iecavniekiem ceļā uz Rīgu ļaušot ietaupīt pusstundu, bet Ķekavas pilsētai cauri vairs nekursēs tranzīta auto plūsma. 122 miljonus eiro vērtais apvedceļš ir lielākais privātās-publiskās partnerības projekts, kuru būvnieks uzturēs kārtībā vēl 20 gadus.

Vērienīgie Ķekavas apvedceļa būvdarbi sākās 2021. gada nogalē, kopš tā laika autovadītājiem nākas rēķināties ar satiksmes ierobežojumiem un regulārām satiksmes organizācijas maiņām. Drīz vien gan šis laiks būšot vēsture. “Notiek pēdējie asfaltēšanas, teritorijas labiekārtošanas darbi. Kopā ar mūsu privātajiem partneriem plānojam ceļu atklāt oktobra vidū. Pašreiz faktiski 90% darbu ir paveikti,” saka A/S “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Ķekavas apvedceļa kopgarums ir 17 kilometri, kas sevī iekļauj divas braukšanas joslas katrā virzienā 12 kilometru garumā, piecus kilometrus garu posmu ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Izbūvēti arī deviņi apļveida krustojumi, seši tilti un ceļu pārvadi, kā arī paralēlie ceļi 21 kilometra garumā. Vērienīgā projekta būvniecības izmaksas ir 122 miljoni eiro. Kā ReTV atzīst būvnieki, darbu pamatīgi sarežģījis Krievijas iebrukums Ukrainā. “Nācās mainīt dažādus piegādātājus, jo vairāki piegādātāji, īpaši no Krievijas un Baltkrievijas, nokļuva sankcionēto uzņēmumu sarakstā. Tas bija liels izaicinājums. Mums bija jācīnās ar dažādiem laika apstākļiem. Neslēpšu, esam prasījuši arī papildus finansējumu. Tas gan nav tik kliedzošs kā citos gadījumos. Pagaidām tas ir lemšanas stadijā, un mēs izmaksas esam akumulējuši uz saviem pleciem,” norāda Juris Frīdmanis, A/S “Ķekavas ABT” ģenerāldirektors.

Iztrūkstošie aptuveni seši miljoni eiro gan nebūšot iemesls, lai objektu nepabeigtu, tomēr būvnieki cer, ka šī nauda tiks atdota. Ķekavas apvedceļš ir privātās-publiskās partnerības objekts, kur būvnieks vēl 20 gadus pēc tā nodošanas ekspluatācijā apņēmies to uzturēt. Pēc tam tas pāries valsts īpašumā ar piecu gadu garantiju.

Lielākie ieguvēji no jaunā apvedceļa būšot ķekavnieki, jo milzīgā auto plūsma vairs neies cauri Ķekavai. Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko: “Ja arī būtu kādi mīnusi, tie varētu būt kādu kafejnīcu vai tūrisma nozarē strādājošajiem. Uzņēmumiem varētu samazināties tūristu plūsma, kas rezultējas mazākos ienākumos, taču to visu, manuprāt, kompensēs zaļās vides pieaugums.”

Plānots, ka vismaz 70-80% automašīnu, kas līdz šim pārvietojās posmā Rīga-Ķekava, izmantos jauno apvedceļu. Ieguvēji būs arī baušķenieki un iecavnieki, kam ceļš uz Rīgu aizņemšot aptuveni pusstundu mazāk. Arī Bauskas apvedceļa būvniecība vairs neesot aiz kalniem. Lazdovskis: “Esam sagatavojuši dokumentāciju, lai valdībā virzītu jautājumu par Bauskas apvedceļu, kam sekotu Iecavas apvedceļa posms un Iecavas apvedceļa savienojums ar Ķekavas apvedceļu, lai faktiski līdz 2030.-2032. gadam ceļu pārtaisītu par četrjoslu ceļu. Tas ir svarīgi, jo arī mūsu Lietuvas kolēģi līdz 2030. gadam ir apņēmušies uzbūvēt četras joslas līdz Latvijas robežai.”

Tikmēr Ķekavā, sagaidot no automašīnām daudz brīvāku pilsētu, šodien svinīgi atklāja pusotru kilometru garu celiņu gājējiem un velosipēdistiem, ko ikdienā izmanto gan putnu fabrikas darbinieki, gan sportisti.

#SIF_MAF2023