Lai efektīvāk novērstu maluzvejniecību un nelegālus makšķerēšanas gadījumus, vairums pašvaldību iegādājušās jaunu aprīkojumu. To vidū arī Ogres novads. Pašvaldības policija ieguvusi termo kameru labākai redzamībai tumsā, eholoti un zemūdens dronu. 

Ogres novada pašvaldības policijas pārstāvis Ingūns Pičs demonstrē jauniegūto tehniku, ar kuras palīdzību turpmāk operatīvāk varēs monitorēt ūdenstilpes novadā, tostarp konstatēt nelikumīgus zvejniecības un makšķerēšanas gadījumus. Policijā uzsver – līdzšinējās kontroles vairs nav bijušas tik efektīvas, jo malu zvejnieki kļūst arvien izveicīgāki. “Maluzvejnieki ir jau palikuši advancēti, viņiem arī ir savas tehnoloģijas, uzstāda savas kameras upes malā, lai redzētu, vai zivju inspektori, pašvaldības policija vai policija ir izbraukusi šajos reidos. Mums vairāk ir tehnikas, jo vairāk varētu konkurēt ar šiem “brakanjeriem”.”

Inspektors arī norāda, ka nereti likuma pārkāpēji bēg no kārtībsargiem, jo sodīt var ne tikai ar naudas sodu, bet arī brīvības atņemšanu. Lielākie pārkāpumi tiek fiksēti tieši nakts stundās, tāpēc iegādāta arī termo kamera. “Kā mēs zinām, nelegālie zvejas rīki, tīkli un visi pārējie tiek ievietoti ūdenī, krēslai beidzoties, kad uznāk pilnīgā tumsa. Tad pirms rītausmas tie tiek ņemti ārā. Tā kā nakts posms ir īstais, kad vajadzētu arī kontrolēt situāciju un mēģināt noķert ļaunos makšķerniekus vai zvejniekus.”

Kā ReTV norāda Lielrīgas reģionālās vides pārvaldē, šogad tās reģionā uzsāktas vien trīs administratīvās lietas, kas saistītas ar malu zvejniecību. Uzsākto lietu gan varētu būt bijis vairāk, ja būtu nepieciešamais aprīkojums. 

Šogad ar Zemkopības ministrijas atbalstītā Zivju fonda starpniecību ekipējumus zivju resursu aizardzībai iegādāts vēl aptuveni 20 pašvaldībām. Zemkopības ministrijas pārstāve Inese Bārtule: “Liels skaits pašvaldību, kas piesakās uz zivju resursu aizsardzības pasākumiem. Tādējādi stiprina savu kapacitāti kontroles funkciju īstenošanai. Lai nodrošinātu, ka publiskajos ūdeņos tiek uzraudzīta zivju resursu ieguve. Domāju, ka tas ir ļoti aktuāli, ka ir šāds fonds – visi līdzekļi nonāk no dažādiem zivju resursu izmantošanas veidiem, arī iemaksā tie, kas ir nodarījuši kaut kādus zaudējumus zivju resursiem, pēc tam ir pieejams pašvaldībām, biedrībām, kas iesaistās ūdeņu apsaimniekošanā. Tātad nauda atgriežas ūdeņos.”

Ogres novada pašvaldības policijā skaidro, aktuāls ir arī ūdens piesārņojuma jautājums, ko risina sadarbībā ar biedrību “Vides aizsardzības asociācija”. Pēc tās datiem, tieši Pierīgā konstatēti īpaši daudz atkritumu. “Makšķernieki aiz sevis atstāj diezgan daudz nevajadzīgo atkritumu, ko diemžēl viņiem būtu jāsavāc, bet to nākas savākt mums. Un tā ir tā realitāte, ka mēs, inspektori kā sētnieki, aiz viņiem vācam,” saka biedrības “Vides aizsardzības asociācija” valdes priekšsēdētājs Aivars Ruņģis.

Savukārt, kas attiecas uz zivju resursiem Latvijas ūdeņos, speciālisti norāda, ka situācija kopumā vērtējama kā laba, jo regulāri tiek atjaunoti zivju resursi.

#SIF_MAF2023